Zilās Medūzas noslēpums. Amanda Kvika

ka Lavinija ir apguvusi mesmerismu.

      Hadsoni devās projām pēc pusstundas. Lavinija viņus pavadīja līdz ieejas durvīm. Tobiass palika stāvam pie loga un skatījās, kā Hovards palīdzēja sievai iekāpt karietē.

      Lavinija nogaidīja, līdz kariete aizbrauca, un tikai tad aizvēra durvis. Kad sieviete pēc mirkļa atgriezās viesistabā, viņa izskatījās mierīgāka nekā brīdī, kad pārradās mājās. Bija redzams, ka sena ģimenes drauga viesošanās daļēji atbrīvoja Laviniju no spriedzes. Tobiasam nepatika Hadsona spēja ietekmēt viņas garastāvokli.

      – Vai gribēsi vēl tēju, Tobias? – Lavinija atkal apsēdās dīvānā un paņēma tējkannu. – Es iedzeršu vēl vienu tasi.

      – Nē, paldies. – Viņš salika rokas aiz muguras un palūkojās uz Laviniju. – Kas, pie velna, notika pēcpusdienā?

      Viņa sarāvās, un uz galda izlija tēja.

      – Žēlīgā debess, paskaties, ko tevis dēļ izdarīju! – Lavinija paņēma nelielu kabatas lakatu un uzslaucīja dzēriena lāses. – Kāpēc tu domā, ka pēcpusdienā kaut kas notika?

      – Tu zināji, ka ieradīsies viesi. Tu viņus pati uzaicināji.

      Lavinija veltīja visu uzmanību tējas uzslaucīšanai.

      – Kā jau teicu, es zaudēju laika izjūtu un aizkavējos satiksmē.

      – Lavinija, tu zini, ka es neesmu idiots.

      – Pietiek, ser! – Viņa pameta kabatas lakatu malā un uzmeta Tobiasam dusmīgu skatienu. – Man nav noskaņojuma iztaujāšanai. Tev nav tiesību tirdīt mani par privātām darīšanām. Goda vārds, pēdējā laikā tu uzvedies gluži kā vīrs!

      Iestājās nepatīkams klusums. Gaisā karājās vārds “vīrs”.

      – Kaut gan, – Tobiass pēc mirkļa ierunājās mierīgā balsī, – es esmu tikai tavs darba partneris un reizēm mīļākais. Kas tev par to sakāms?

      Lavinijas vaigi piesārta.

      – Atvainojiet, ser, es nezinu, kas man uznāca. Tas bija nepareizi darīts. Mans vienīgais attaisnojums ir sliktais noskaņojums.

      – To es redzu. Tā kā esmu norūpējies darba partneris, es gribu jautāt: kāpēc?

      Lavinija saknieba lūpas.

      – Viņa ar tevi koķetēja.

      – Kā, lūdzu?

      – Seleste. Viņa ar tevi koķetēja. Nenoliedz to, es visu redzēju. Turklāt viņa necentās to slēpt, vai ne?

      Tobiass bija tik izbrīnīts, ka aptvēra viņas teikto tikai pēc krietna brīža.

      – Seleste Hadsona? – viņš atkārtoja. Lavinijas apsūdzība mulsināja. – Jā, es ievēroju Selestes nesteidzīgos centienus, bet…

      Lavinija saspringti iztaisnoja muguru.

      – Tas bija atbaidošs skats.

      Vai viņa bija greizsirdīga? Šī brīnišķīgā iespēja Tobiasu saviļņoja.

      Viņš riskēja un pasmaidīja.

      – Selestes koķetērija bija mehāniska un tāpēc ne sevišķi glaimojoša, tomēr es to nesauktu par atbaidošu.

      – Es gan sauktu. Seleste ir precēta sieviete. Viņai nav tiesību plivināt skropstas tavā virzienā.

      – Mana pieredze liecina, ka sievietes, kurām piemīt tieksme koķetēt, to dara neatkarīgi no ģimenes stāvokļa. Manuprāt, tas ir iedzimts impulss.

      – Nabaga Hovards noteikti jutās neērti. Ja Seleste tā izturas pret visiem vīriešiem, viņš noteikti lielāko daļu laika jūtas pazemots un nelaimīgs.

      – Es par to šaubos.

      – Kāpēc?

      – Man ir aizdomas, ka nabaga Hovards uzskata sievas koķetērijas prasmi par ļoti noderīgu. – Tobiass pastiepa roku un paņēma vēl vienu smalkmaizīti. – Es nebrīnītos, ja izrādītos, ka viņš apprecēja Selesti tieši šī talanta dēļ.

      – Tobias, nudien!

      – Es runāju nopietni. Viņa pavisam noteikti piesaistīja daudzus vīriešu dzimuma klientus Hovarda praksē Bātā.

      Laviniju šis novērojums satrieca.

      – Tas man nebija ienācis prātā. Vai tu domā, ka Seleste gribēja tev piedāvāt terapiju?

      – Manuprāt, varam droši uzskatīt, ka Hadsona kundzes koķetērija kalpo kā vīra mesmerisma terapijas reklāma.

      – Hmm…

      – Ja reiz esam nokārtojuši šo lietu, – Tobiass turpināja, – atgriezīsimies pie iztaujāšanas. Kas, pie velna, notika, kamēr tu iepirkies?

      Lavinija vilcinājās un izgrūda īsu nopūtu.

      – Nekas sevišķs. Man šķita, ka uz ielas redzēju kādu pazīstamu personu. – Viņa apklusa un iedzēra tējas malku. – Kādu, kuru necerēju ieraudzīt Londonā.

      – Kuru personu?

      Lavinija sarauca degunu.

      – Goda vārds, nekad neesmu sastapusi cilvēku, kurš atkārtoti vēlas cilāt acīm redzami nepatīkamu tematu.

      – Tas ir viens no maniem daudzajiem talantiem un, bez šaubām, viens no iemesliem, kāpēc tu reizēm izmanto manus pakalpojumus.

      Viņa neatbildēja, un ne jau ietiepības vai stūrgalvības dēļ. Viņa jutās ļoti neveikli un, iespējams, nezināja, ar ko sākt.

      Tobiass piecēlās kājās.

      – Nāc, dārgā. Uzvilksim mēteļus un cimdus, un pastaigāsim pa parku.

      Otrā nodaļa

      – Nu, Hovard? – Seleste palūkojās uz viņu pāri nelielajai telpai, kas abus šķīra karietē. – Tu teici, ka tevi māc ziņkāre par to, kā tavai senajai ģimenes draudzenei klājas. Vai esi gandarīts?

      Hovards vēroja skatu aiz loga, pagriezis glīto seju slīpi.

      – Vairāk vai mazāk, jā. Tomēr man ļoti savāds šķiet fakts, ka Lavinija atteicās no mesmerisma prakses, lai darbotos tik savādā profesijā.

      – Iespējams, ka viņu šajā darbā iesaistīja Mārča kungs. Viņi, bez šaubām, ir mīļākie.

      – Iespējams. – Hovards brīdi klusēja. – Tomēr ir grūti noticēt, ka Lavinija atteikusies no mesmerisma jebkāda iemesla dēļ, arī mīļākā. Viņai piemīt patiess talants. Kādu laiku man bija aizdomas, ka viņa pārspēs savus vecākus. Un viņi abi bija ļoti prasmīgi.

      – Kaislei piemīt milzīgs spēks. – Seleste vīram zinoši uzsmaidīja. – Tās iespaidā sieviete var izmainīt savu dzīvi. Padomā par mūsu attiecībām un to, kā to iespaidā ir mainījusies mana dzīve.

      Hovards atmaiga. Viņš pastiepa roku un papliķēja sievas cimdoto roku ar saviem garajiem, elegantajiem pirkstiem. Viņa mirdzošo acu skatiens satumsa.

      – Tu izmainīji manu dzīvi, dārgā, – Hovards teica zemā, samtainā balsī. – Esmu mūžīgi pateicīgs par to, ka tu izvēlējies saistīt mūsu likteņus.

      Seleste nodomāja, ka abi melo, tomēr dara to izcili.

      Hovards turpināja vērot rosību uz ielas.

      – Ko tu domā par Lavinijas partneri, Mārča kungu?

      Seleste iegrima domās par Tobiasu Mārču. Viņa uzskatīja sevi par vīriešu dzimuma eksperti. Lielāko daļu mūža Selestes labklājība bija atkarīga no tā, cik precīzi viņa novērtēja vīriešus un prata ar viņiem manipulēt.

      Manipulēt