Zilās Medūzas noslēpums. Amanda Kvika

kurš dzīvo pamestā ēkā upes krastā. Tomēr tas nav viss. Lavinij, ir noticis vēl kaut kas, par ko man tev jāpastāsta. Kaut kas ļoti savāds.

      Viņa pieskārās vīrieša plecam.

      – Kas tas ir?

      – Vakar vēlu naktī pie manis bija viesis. – Hovards palūkojās uz Laviniju caur pavērtiem pirkstiem. – Patiesību sakot, viņš ieradās neilgi pirms rītausmas. Es aizsūtīju mājkalpotāju projām, jo gribēju sērot vienatnē. Svešinieks klauvēja pie durvīm, līdz es pamodos un nokāpu apakšstāvā – lai atvērtu durvis.

      – Kas viņš bija? – Lavinija jautāja.

      – Ļoti nepatīkams vīriņš, kurš atteicās iznākt no ēnas, tāpēc es neredzēju viņa seju. – Hovards lēni uzlika rokas uz kājām. – Viņš stādījās priekšā kā Naitingeila kungs un apgalvoja, ka nodarbojas ar specifiskiem pirkšanas – pārdošanas darījumiem.

      – Tieši kādiem darījumiem? – Tobiass vaicāja.

      – Viņš teica, ka ir vidutājs starp cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties un pārdot antīkus priekšmetus, un apgalvoja, ka dara to ārkārtīgi diskrēti. Acīmredzot viņš garantē gan pārdevēja, gan pircēja anonimitāti.

      – Citiem vārdiem sakot, šie darījumi ne vienmēr ir likumīgi, – Tobiass piebilda.

      – Jā, man radās tāds iespaids. – Hovards izgrūda dziļu nopūtu. – Naitingeila kungs esot dzirdējis baumas par nesen nozagtu, ārkārtīgi vērtīgu senlietu, un zādzībā esot iesaistīta Seleste.

      Lavinija apstulba.

      – Seleste nozaga relikviju?

      – Es tam neticu. – Hovards nepacietīgi pamāja ar garajiem pirkstiem, atvairot šādu iespēju. – Mana Seleste nebija zagle. Tomēr Naitingeils apgalvoja par visai konkrētām baumām, ka viņa šī nolāpītā priekšmeta dēļ ir nogalināta.

      – Kas tas par priekšmetu? – Tobiass jautāja un pirmo reizi šķita ieinteresēts notiekošajā.

      Hovards sarauca pieri virs taisnā deguna.

      – Naitingeils teica, ka tā ir antīka zelta rokassprādze ar romiešu dizainu. Sākotnēji to atrada Anglijā, rokassprādze te nokļuva laikā, kad šī valsts bija Romas impērijas province. Tajā iestrādāta savāda kameja zilā krāsā, kurā izgrebts Medūzas attēls.

      – Ko Naitingeila kungs no jums gribēja?

      – Izrādās, ka šī nolāpītā rokassprādze ir ļoti savdabīga, un atsevišķi kolekcionāri to uzskata par ļoti vērtīgu.

      – Un Naitingeils pelna iztiku, sadarbojoties ar kolekcionāriem, kurus interesē savdabīgas senlietas? – Tobiass jautāja.

      – Tā viņš apgalvoja. – Hovards neskatījās uz Tobiasu. Visa viņa uzmanība bija pievērsta Lavinijai. – Naitingeils domā, ka es zinu kaut ko par pazudušās kamejas atrašanās vietu. Viņš paskaidroja, ka rotaslietu iespējams pārdot par milzīgu summu. Viņš piedāvāja piešķirt daļu naudas arī man, ja atdošu rokassprādzi viņam.