Zilās Medūzas noslēpums. Amanda Kvika

izpēte un eksperimenti.

      Seleste uzmeta viņai jautājošu skatienu.

      – Mani interesē jūsu pašreizējā nodarbošanās, Leika kundze. Sievietēm ir maz karjeras iespēju.

      – Es saņemu naudu no personām, kuras vēlas privāta izmeklētāja pakalpojumus. – Viņa nolika tasi uz apakštases. – Kaut kur šeit ir manas vizītkartes. – Lavinija pasniedzās pāri dīvāna roku balstam un atvēra nelielu galda atvilktni. – Jā, lūk!

      Viņa no atvilktnes izņēma divas mazas, baltas vizītkartes un pasniedza tās Hovardam un Selestei.

      Tobiass zināja, kas ir rakstīts uz mazajiem, baltajiem taisnstūriem.

      PRIVĀTA IZMEKLĒŠANA SLEPENĪBA GARANTĒTA.

      – Cik neparasti! – Seleste ierunājās, izskatīdamās izbrīnīta.

      – Fantastiski! – Hovards ielika vizītkarti kabatā un savilka pieri rūpju pilnā izteiksmē. – Tomēr man ir žēl, ka tu vairs nenodarbojies ar mesmerismu, dārgā. Tavs lēmums mainīt profesiju ir zaudējums visai zinātnei.

      Seleste vērtējoši aplūkoja Laviniju.

      – Vai jūs šo lēmumu pieņēmāt tikai tādēļ, ka baidījāties no konkurences?

      Ja Tobiass nevērotu Laviniju, viņš nepamanītu satraukto skatienu, kas parādījās un acumirklī pazuda. Viņš neievērotu arī to, kā saspringa sievietes kakla muskuļi. Šķita, ka viņa norija siekalas un tikai pēc tam atbildēja uz jautājumu.

      – Notika… nepatīkams atgadījums ar klientu, – Lavinija paskaidroja lietišķā tonī. – Un mana nodarbošanās nenesa kārotos ienākumus. Kā jau jums zināms, lauku iedzīvotājiem nav viegli maksāt lielas naudas summas. Turklāt man bija jārēķinās ar Emelīnas nākotni. Viņa vairs nemācījās skolā, un es nospriedu, ka meitenei ir sevi jāizkopj. Es uzskatu, ka eleganci un gaumi vislabāk var izkopt ceļojot. Un tā, līdzko Andervuda kundze piedāvāja pavadīt laiku Romā, es nospriedu, ka tā būs īstā iespēja.

      – Skaidrs. – Hovards nenovērsa skatienu no Lavinijas prom pavērstās sejas. – Jāatzīst, ka es dzirdēju baumas par nepatīkamo starpgadījumu mazajā ziemeļu ciematā. Es ceru, ka tu neļāvi notikušajam atstāt uz tevi iespaidu.

      – Nē, nē, protams, ka nē, – Lavinija attrauca aizdomīgi ātri. – Laikā, kad mēs ar Emelīnu atgriezāmies no Itālijas, man radās iedvesma izmēģināt jauno profesiju, un man tā ir ļoti iepatikusies.

      – Ir neierasti redzēt sievieti tādā amatā. – Seleste uzmeta Tobiasam domīgu skatienu. – Ser, es pieļauju, ka jūs neiebilstat pret Leika kundzes jauno profesiju.

      – Es mēdzu piedzīvot nopietnu šaubu mirkļus, – Tobiass neizteiksmīgā balsī atbildēja, – kā arī negulētas naktis.

      – Mārča kungs jūs ķircina. – Lavinija uzglūnēja Tobiasam. – Viņam nav tiesību iebilst pret manu darbu. Turklāt reizēm viņš ir mans palīgs.

      – Jūsu palīgs? – Seleste iepleta acis neviltotā izbrīnā. – Vai tas nozīmē, ka jūs esat viņa darba devēja?

      – Ne gluži, – Tobiass mierīgā balsī paskaidroja. – Es esmu drīzāk Lavinijas partneris.

      Ne Seleste, ne Hovards nedzirdēja šo labojumu. Viņi abi izbrīnīti vērās Tobiasā.

      Hovards samirkšķināja acis.

      – Palīgs?

      – Partneris, – Tobiass uzsvērti atkārtoja.

      – Es atsevišķās lietās izmantoju Tobiasa pakalpojumus, – Lavinija izvairīgi žestikulēja. – Es to daru ikreiz, kad man nepieciešamas viņa zināšanas. – Viņa Tobiasam mīļi uzsmaidīja. – Domāju, ka viņam arī patīk papildu ienākumi. Vai taisnība, ser?

      Tobiasam šī saruna jau bija apnikusi. Pienācis laiks Lavinijai atgādināt, ka arī viņš nav uz mutes kritis.

      – Mūsu partnerība mani saista ne tikai naudas dēļ, – Tobiass paskaidroja. – Jāatzīst, tai piemīt vairāki ļoti patīkami aspekti.

      Lavinija pieklājīgi piesarka, tomēr, kā jau bija paredzams, neatkāpās. Viņa atkal pievērsās viesiem un laipni pasmaidīja.

      – Mūsu vienošanās ļauj Mārča kungam likt lietā savu loģiku un deduktīvās spriestspējas prasmes. Viņu mana palīga amats intelektuāli uzbudina. Vai taisnība, ser?

      – Tieši tā, – Tobiass piekrita. – Mūsu sadarbība ir sniegusi ļoti daudz uzbudinājuma, Leika kundze.

      Lavinija brīdinoši samiedza acis. Tobiass gandarīti pasmaidīja un apēda smalkmaizīti ar ogu ievārījumu, ko Čiltona kundze bija salikusi uz tējas dzeršanas piederumu paplātes. Čiltona kundze no ogām prata pagatavot brīnumus.

      – Tas ir aizraujoši. – Seleste aplūkoja Tobiasu pār tējas tases malu. – Kādas ir jūsu prasmes, Mārča kungs?

      – Mārča kungs ļoti labi prot iegūt informāciju no avotiem, kas nav man uzreiz pieejami, – Lavinija atbildēja, pirms to paguva Tobiass. – Vīrietis drīkst veikt iztaujāšanu tādās vietās, kur sieviete nav gaidīta, ja saprotat, ko gribu teikt.

      Hovarda sejā parādījās saprotoša izteiksme.

      – Cik neparasta vienošanās! Lavinija, es pieņemu, ka tava tagadējā profesija ir ienesīgāka nekā iepriekšējā?

      – Tā var būt ļoti ienesīga. – Lavinija piesardzīgi apklusa. – Reizēm. Jāatzīst, ka ienākumi mēdz būt neparedzami.

      – Skaidrs. – Hovards atkal izskatījās noraizējies.

      – Pietiks runāt par manu jauno karjeru, – viņa spēji iesaucās. – Hovard, kad tu plāno sākt terapiju savā jaunajā darba vietā?

      – Lai prakses vietu izmēbelētu, būs nepieciešams vismaz mēnesis vai vēl vairāk laika, – Hovards atbildēja. – Turklāt man ir jāizziņo gatavība pieņemt klientus un mana interese par neparastām nervu kaitēm. Ja nebūšu piesardzīgs, mani apsēdīs lēdijas, kuras cieš no sieviešu histērijas. Kā jau teicu, es negribu tērēt laiku ikdienišķām kaitēm.

      – Skaidrs. – Lavinija piekala viņam neparasti ieinteresētu skatienu. – Vai tu ievietosi sludinājumus laikrakstos? Es pati apsveru šādu iespēju.

      Tobiass aprāvās un nolika atlikušo smalkmaizīti.

      – Ko? Tu man neko tamlīdzīgu neteici.

      – Lai paliek, – Lavinija viņu atvairīja ar īsu žestu. – Es visu sīkāk paskaidrošu vēlāk. Tā ir iespēja, par ko pēdējā laikā domāju.

      – Domā par kaut ko citu, – Tobiass ierosināja un ielika atlikušo smalkmaizītes gabalu mutē.

      Lavinija viņu apveltīja ar dusmīgu skatienu.

      Tobiass izlikās, ka to neredz.

      Hovards noklepojās.

      – Patiesību sakot, es negribu ievietot sludinājumus laikrakstos. Baidos, ka tie piesaistīs vienīgi parastos klientus ar parastām nervu kaitēm.

      – Jā, tāds risks pastāv. – Lavinija izskatījās domīga. – Tomēr darbs paliek darbs.

      Saruna turpinājās par mesmerisma noslēpumiem un tehniskajiem aspektiem. Tobiass aizklīda pie loga un klausījās enerģisko diskusiju, tomēr tajā nepiedalījās.

      Viņam bija nopietni aizspriedumi pret mesmerismu. Patiesībā pirms iepazīšanās ar Laviniju Tobiass bija pārliecināts, ka francūži pēc mesmerisma izpētes nonāca pie pareiziem secinājumiem. Izmeklēšanu veica augstu cienīti zinātnieki, tostarp doktors Franklins un Lavuazjē. Viņu secinājumi bija vienkārši un skaidri: dzīvnieku