Nakts pieder mīlētājiem. Džūda Devero

būsim trijatā?

      – Kuš, – viņa atkārtoja un pieskārās vīrieša acīm. Viņš tās aizvēra tikai tad, kad pirksti nokļuva pie plakstiņiem. – Uzacis nav pārlieku biezas. Skropstas ir diezgan garas.

      – Mana tēva ģimenes lāsts. Manas māsasmeitas skropstas līdzinās putna spalvām.

      – Viņai tas noteikti sagādā neērtības, – Džeka atbildēja un ar pirkstu galiem aptaustīja vīrieša degunu. Tas bija garš, taisns un līdzens. – Deguna forma šķiet pietiekami laba.

      – Es jūtu tavas smaržas.

      – Es nelietoju… – Džeka iesāka un aptvēra, ka tiek ķircināta. – Man vislabāk piestāv kadmija dzeltenais.

      – Es dodu priekšroku debeszilajam. Sevišķi tādos vakaros kā šis.

      Viņš apklusa, kad Džekas pirkstu galu pieskārās viņa lūpām. Bārda uz vaigiem un zoda signalizēja par vīrišķību. Tristans ilgi nebija skuvies, tāpēc bārda bija gandrīz mīksta. Viņa gribēja piespiest tai lūpas un sajust rugājus uz mēles.

      – Džeka, – viņš čukstēja. Viņa iztaisnoja muguru.

      – Pietiek. Es esmu Psīhe un gribu izjust tevi ar rokām. – Viņa ar īkšķiem noglāstīja vīrieša lūpas. Tās bija pilnīgas un mīkstas.

      – Psīhe gribēja, lai vīrs ar viņu mīlējas, – Tristans čukstēja.

      Viņa juta Tristana elpu uz savas ādas un lūpu kustības zem īkšķiem.

      Tristans paliecās uz priekšu, un Džeka zināja, ka vīrietis grib viņu noskūpstīt… Un viņa gribēja ļauties.

      Piepeši lielajā namā tika ieslēgta gaisma. Džeka pagriezās, lai uz to paskatītos.

      – Nolādēts! – Triss iesaucās un nozuda.

      Džeka lūkojās apkārt, tomēr Tristans bija pazudis. Šķita, ka notikušais ir tikai viņas iztēles auglis.

      Tad no meža atskanēja Tristana balss.

      – Psīhe! – viņš sauca.

      – Jā, Erot? – Džeka atbildēja un pasmaidīja.

      – Rīt deviņos, – viņš teica.

      – Deviņos, – viņa piekrita un dzirdēja vīrieša soļus uz meža takas.

      Džeka skumji nopūtās, jo jutekliskā tikšanās tumsā bija beigusies. Viņa pagriezās un devās uz savu dzīvokli.

***

      Ceļā uz mājām Tristans nespēja apvaldīt smaidu. Džeka viņam patika tikpat ļoti kā abu pirmajā tikšanās reizē. Bija interesanti sarunāties, flirtēt un ķircināt viņu tumsā. Džeka nebija bikla, neķiķināja un neuztraucās. Daudzas sievietes Tristanā saskatīja tikai izdevīgu laulību iespēju, tāpēc viņš Džeku pārbaudīja un uzreiz atklāja, ka vēlas sievu un bērnus. Daudzas sievietes atbildēja, ka vēlas to pašu – pat gadījumā, ja tā nebija patiesība.

      Turpretī Džeka uzreiz atzina, ka negrasās palikt uz dzīvi Edilīnā. Viņa negribēja precēties, toties karjeru mākslas jomā vēlējās vairāk nekā vīrieti.

      Tristans apbrīnoja viņas godīgumu, kaut gan saprata, ka tas ir izaicinājums.

      Viņš piedzīvoja kaut ko nebijušu. Viņam patika Džeka – gluži vienkārši patika. Protams, kad Džeka glāstīja viņa seju, viņš gribēja mīlēties. Un vēl lieliski šķita kopīgie smiekli un jutekliskais sengrieķu mīta atstāsts. Nokļuvis mājās, Tristans izstiepās gultā un prātā vēlreiz izspēlēja vakara notikumus, sākot ar Džekas vēso mieru, kad viņš paklupa un uzkrita viņai virsū. Lielākā daļa sieviešu kristu histērijā, bet Džeka uzreiz saprata, kas viņš ir. Viņa pat atcerējās, ka Tristana tēvs ir pilsētas ārsts.

      Viņš joprojām nespēja noticēt, ka pastāstīja Džekai par Džemmu. Savas jūtas pret jauno sievieti, kura nesen ieradās Edilīnā, Tristans nebija atklājis nevienam. Reiz viņš dusmās to gandrīz pateica Kolinam, tagadējam Džemmas vīram, tomēr savaldījās. Džemma iederējās Tristana mājās, un ar viņu bija viegli sarunāties. Tristans viņai atklāja lietas, ko nestāstīja nevienam citam.

      Pēc tam, kad Džemma apprecējās ar Tristana draugu, viņš prātoja, kas būtu noticis, ja viņš paklausītu māsas padomam un spertu pirmo soli. Varbūt viņam vajadzēja ierasties Džemmas mājās ar vīna pudeli vai uzaicināt viņu uz vakariņām.

      Taču viņš to neizdarīja.

      Tristans atcerējās veco Džekas fotogrāfiju, ko bija atstājis galdiņa atvilktnē pie gultas, un paņēma to rokās. Ikreiz, kad viņš aplūkoja attēlu, Džeka šķita arvien skaistāka. Deguna galiņš bija mazliet uzrauts. Skatienā dzirkstīja smiekli. Mute bija nevis vienkārši pievilcīga, bet skaista – lūpas izskatījās perfektas kā lūpukrāsas reklāmā un alka pēc skūpstiem.

      – Saņemies, Oldridž! – Tristans ierunājās, nolika fotogrāfiju uz galdiņa pie gultas un piecēlās. Bija vēls, viņš jutās izsalcis, un priekšā bija nepatīkamais uzdevums izģērbties un apģērbties ar vienu roku. “Džeka man palīdzētu, ja būtu šeit,” Tristans nodomāja un ievaidējās.

      Pateicoties apkopējas centieniem, ledusskapis bija pilns. Viņa gatavoja ēdienu mājās un nesa Tristanam. Pirms četriem gadiem, kad Tristans pieņēma apkopēju darbā, viņa skatījās uz saimnieku gluži kā apburta, bet tagad bija saderinājusies un Tristanam lūdza tikai palīdzību iekaisuša kakla ārstēšanā.

      Viņš salika uz šķīvja sautētu liellopa gaļu un aukstus salātus, atvēra vīna pudeli un apsēdās pie letes.

      Džeka skaidri norādīja, ka nevēlas dzīvot Edilīnā un vasaras beigās atgriezīsies Ņujorkā.

      Tristans saprata, ka viņas vēlmes ir jāciena. Viņam vajadzēja meklēt sievieti, ar kuru kopā pavadīt visu mūžu. Viņam jau bija trīsdesmit četri gadi. Drīz apritēs četrdesmit un ģimenes veidošanai būs par vēlu.

      “Varbūt paklausīt māsas padomam, spert pirmo soli un pārliecināt Džeku pavadīt Edilīnā ilgāku laiku? No otras puses, varbūt izrādītos, ka mums lemts būt tikai draugiem. Varbūt kvēlojošā kaisle, ko es izjūtu Džekas klātbūtnē, pazudīs pati no sevis.”

      Viņš pasmējās par neiespējamo, paņēma klēpjdatoru un to ieslēdza.

      – Interesanti, kādas grāmatas ir sarakstītas par Erotu un Psīhi? – Tristans domīgi noteica. – Kur es varu tās dabūt?

      Iespējams, ka centieni bija lemti neveiksmei, tomēr Tristans apņēmās darīt visu, lai iekarotu skaistās jaunavas sirdi.

      Ceturtā nodaļa

      Kad Džeka pamodās, viņas lūpās rotājās smaids, bet tādi bija visi viņas rīti Edilīnā. Viņa juta, ka todien sāksies patiesā dzīve. Tā, protams, bija absurda ideja.

      Cilvēka dzīve nesākas divdesmit sešu gadu vecumā.

      Varbūt nevis sāksies dzīve, bet notiks kaut kas nozīmīgs.

      Džeka salika rokas aiz galvas un atslābinājās spilvenu kaudzē. Istaba bija patiešām skaista. Gulta bija aprīkota ar biezu, ērtu matraci un kā radīta omulīgai atpūtai un sapņiem. Un seksam.

      Par to iedomājusies, Džeka plati pasmaidīja, jo atsauca atmiņā iepriekšējās dienas vakaru. Smiekli tumsā un vīrietis, kuru nevar saskatīt. Viņa balss un elpa uz vaiga. Džeka nekad iepriekš nebija piedzīvojusi kaut ko tik romantisku. Žēl, ka mēnessgaisma nespīdēja no rīta un neļāva uzturēt sapņaino noskaņojumu. To nodomājusi, Džeka iesmējās. Rītausma atgrieza viņu realitātē un atgādināja par gaidāmo darbu.

      “Kima atbrauks man pakaļ un aizvedīs uz Edilīnu.