Nakts pieder mīlētājiem. Džūda Devero

vakar, kad tu aizmigi ārā, tev netraucēja odi? – Tie man nekad netraucē, – Džeka atbildēja. – Odi dzeļ manam brālim, tomēr manu tēti un mani neaiztiek.

      – Tu esi tāda pati kā Tristans, – Vingeitas kundze teica. – Viņa māte un māsa var lietot trīs dažādus pretodu līdzekļus, tomēr tiek sadzeltas, bet ne Tristanu, ne viņa tēvu odi neaiztiek. – Viņa nodūra skatienu. – Kad ieraudzīju, ka mēbeles ir pārvietotas, nodomāju, ka jūs ar Trisu satikāties.

      – Tā nebija, – Džeka atbildēja, tomēr juta, ka nosarkst. “Es nemūžam nevarētu strādāt par spiedzi. Kā lai meloju šīm jaukajām sievietēm?”

      Vingeitas kundze grasījās turpināt sarunu, bet pagalmā zem automašīnas riepām nočirkstēja grants.

      – Tur droši vien brauc Kima, – Džeka ierunājās. – Mēs ar viņu… – Viņa apklusa, jo Lūsija piepeši pielēca kājās un izskrēja no virtuves. – Ko es tādu pateicu?

      – Tu nepateici neko sliktu, – Vingeitas kundze viņu mierināja. – Man ir laiks doties uz darbu, un Lūsija ir… ē, mazliet… nu, kautrīga.

      “Vismaz es neesmu vienīgā, kura neprot melot,” Džeka nodomāja. “Kāpēc lai Lūsija Kūpere, kura nemaz neatstāj kautrīga cilvēka iespaidu, izvairītos no Kimas?”

      Pēc pusstundas Džeka un Kima automašīnā devās uz Edilīnu. Kamēr Džeka gatavojās braucienam, Kima apciemoja Vingeitas kundzi.

      – Viņa priecājas par tavu ierašanos, – Kima apgalvoja. – Viņa grib aplūkot tavus akvareļus, bet pieļauj, ka tu iebildīsi.

      – Es tos labprāt parādīšu. Rīt uzņemšu fotogrāfijas un izlemšu, ko darīt tālāk.

      Pirmajā reizē, kad Džeka ciemojās Edilīnā, viņa uzņēma fotogrāfijas, vēlāk tās palielināja, izveidoja glītas kombinācijas un pārveidoja gleznās. Kopš tā laika viņa biežāk gleznoja, par paraugu ņemot fotogrāfiju, nevis īstu modeli.

      – Tātad tu brokastoji kopā ar Lūsiju?

      – Jā, – Džeka atbildēja. Viņa negribēja atklāt, ka Lūsija aizbēga uzreiz pēc Kimas ierašanās, jo tas draudzeni aizvainotu.

      – Viņa ir ļoti noslēgts cilvēks, – Kima sacīja. Viņa iebrauca šaurā ielā un novietoja automašīnu pie veikala. – Vai neiebilsti, ja vispirms aplūkosim manu veikalu?

      – To es gribu redzēt vairāk par visu.

      Kimas veikaliņu Džeka bija redzējusi jau divkārt. Protams, viņa ieradās uz veikala atvēršanas pasākumu, bet pirms vairākiem mēnešiem Kima atjaunoja apgaismojumu un apgādāja telpas ar jaunu paklāju. Džeka bija redzējusi to fotogrāfijās, bet realitātē viss izskatījās vēl labāk. Prasmīgi ierīkotais apgaismojums radīja iespaidu, ka visas dārglietas atrodas atsevišķos nodalījumos. Papildus izceltajiem juvelierizstrādājumiem veikalā varēja iegādāties arī vietējiem iedzīvotājiem paredzētus saderināšanās gredzenus. Kima parādīja Džekai kasti ar gredzeniem, kas bija izrotāti ar dārgakmeņiem.

      – Es tos izstrādāju tieši cilvēkiem, kuri precas otrreiz vai vēlas atjaunot laulību zvērestu. Šai kolekcijai es devu nosaukumu “Mūžīgi”.

      Džeka pasmaidīja. Kaut gan Kima no visām trim draudzenēm allaž domāja vispraktiskāk, dziļi sirdī viņa bija ļoti romantiska.

      – Sofija kolekcijai dotu nosaukumu “Kārtējā salauztā sirds”, – Džeka teica, un Kima iesmējās.

      – Man viņas tik ļoti pietrūkst! – Kima teica.