Burping Toothy varde. Fantāzijas komēdija. СтаВл Зосимов Премудрословски

jaunais.

      – — Nemaz, jaunais Čerevič, kad labāk gulēji, tu saproti, ko viņš saka. Īpaši pauzes…

      – — klusu tev!! iesita viens no vecākajiem Čerevičiem.

      – -… Un mūsu pusaudži uzsāka līdzvērtīgu cīņu ar vēl nezināmu, neidentificētu nedzīvu radību, kura, izlaužot griestu grīdu, mums pavēra jaunu pasauli. Tātad mums ir līdzīgi kustīgi objekti, kas, lai kustētos, barojas ar to pašu, ko mēs…

      – — Vai varbūt, kungs, vai tas ir iebrukums? – kāds pārtrauca.

      – — Nepārtrauciet,.. Ko es gribēju pateikt? – Semisraks vilcinājās.

      – -… ir tādi paši kā mēs … – izlaboja Kasulija Zaka.

      – — Jā… Tātad… ir tādi paši kā mēs… Tā kā mēs pārceļamies pārtikas dēļ. Vootoot.. Un, mani nejaukie, es gribu piedāvāt izvēlēties un salikt komandu vai meklētāju bandu un nosūtīt viņus no turienes, kur bija iebrukums, tas ir, uz mūsu Galupijas iekšpusi. Vai es sevi skaidri saprotu?

      – — Jā!! – visi atbildēja.

      – -… Un sūti uz Gaismu, meklējot Jauno Zemi. – turpināja Semisraks. – Nav jēgas vilcināt laiku man. Galupija jau ir samazinājusies vairākas reizes. Shards mirst un it īpaši jaunībā. Nosūtot komandu, bandu vai grupu, būs vismaz neliela cerība. – un Semisraks sašņorēja…

      Klusumu pārtrauca padomes locekļa sauciens.

      – — Ak, kungs Generalisyphilis. Viņi neveica nāvessodu, bet runāja. – pārtrauca Čerevičs Čmoriko, viens no tuvākajiem Kunga padomniekiem.

      – — Apklusti, Šmuk, es vēl neesmu pabeidzis savu runu!!! – Vladyka bija sašutusi un pamāja ar kauliem Chmoriko virzienā. – Tātad… Uh… Tātad, nav jēgas vilkt. Bet nosūtot komandu, būs vismaz kaut kāda vismaz kaut neliela cerība… M-jā.. Es jau kaut kur esmu redzējis šo piedāvājumu?! – Viņš pārbaudīja sevi no visām pusēm, nomainīja seju, nostājās uz ragiem, lēkāja, tad stāvēja uz kājas kaula, spārdīja, ar galvu un kliedza. – Zaek, kāda cūka nāca klajā ar šo runu manā galvā ar atkārtotiem teikumiem??

      – — III. I. – trīcēja Zaks.

      – — Vai es esmu idiots, kurš atkārto to pašu? Pavadiet savu enerģiju atkārtošanai. Jūs nezināt, ka valoda prasa vairāk enerģijas, nekā… domājat?!

      – — Kur?

      – — Karagandā!! Jūs meklēsit šo manis, paša Generalisiphilis, visas Galupijas Kunga, Galupijas diktatūras prāta apkaunojumu. Oho Jūs būsit pirmais brīvprātīgais, kurš meklēs komandu. Un jūs būsit pirmais varonis mūsu shoblas, bandas vai kolonijas vēsturē.

      – — Ak kungs, apžēlojies!! Ahahahahahahahaaaaa!!! – sašņorēja Zaks, – es nevēlos būt varonis. Ahhhhh!

      – — Un jēga!!! (bullis) – Kungs ir noslīcis. “Kas jums ir, sv. Chor Iko?” Un jūs, Zeka, ejiet gatavs.”

      – — Paldies, ak, Kungs, es gribēju pajautāt, un kurš vēl bez manis brauks? – Čerevičs Čmors Iko vaicāja.

      – — Tu!

      – — Es?

      – — Jūs, protams, būsit ceļojuma galvgalī. Vai vēlaties būt Galupijas varonis, tāds kā es? – jautāja Semisraks Chmor Iko. Tas atklātu visu no pārsteiguma, ja tā būtu.

      – — Es? Vai es neesmu gatavs? Man nav… Un kas ir “komandējums”?

      – — Darījumu brauciens ir komanda, un komanda ir komandējums. Kopumā Casulia Zack paskaidros, viņa zina, tas ir viņas kompetencē. – Vladyka pieauga uz kājas kaula vai vienkāršajos cilvēkos – mosl.

      – — Es neesmu gatavs. Ļaujiet kādam citam – pie Čereviča izkrita putekļi.

      – — Nav putekļu un bez kaprīzes, piemēram, Kasulija. Tā ir mana vaina. kaimiņš nočukstēja un sarkastiski iesmējās.

      – — Es teicu, ej, tad ej, un tas arī viss. – Semisraq pacēla labās kājas kaulu un ķemmēja pliku galvaskausu starp brieža ragiem. – Tamborējums teica, shard izgatavots un pēdējais. Man nav jāvelk vate. Sargs! aizvediet Cherevich Chmor Iko un Kazuliya Zeku un uz iebrukuma vietu. – Šurp, kaujinieki pieskrēja un pagadās satvert Zeku un Čmoru Iko.

      – — Esiet piesardzīgs, velkot tikai sitienus. Viņi jau ir varoņi?! Uz iebrukuma vietu. Un pārējo es sapulcinu bez sanāksmes. Un es jums piedodu, ka esat uzaicinājis mani uz trīs frontu šķembu ģenerāli – Zasratoviča galvaskausu.

      – — Es jau esmu šeit, jūsu prezidentūra … – un tad parādījās galvaskauss ar trim izliektiem kājas kauliem un ar salauztu galvaskausa gabalu sānos.

      Ilgu laiku Lielajā caurumā (tagad: Galupii) notika apvērsums, un kādu laiku valdību pārņēma noteikts Čerevičs Chmor Iko, pēc tam pārtikušais jaunais šaurs. Bet ģenerāļa Zasratich atdalīšana nevienlīdzīgā cīņā atņēma troni no Botva Čereviča un atdeva monarhiju, noliekot likumīgo Vladyka. Cīņā viņš zaudēja spēju strādāt ceturto kaulu, pieveicot daļu važas. Viņš tikai paklupa un salauza daļu sevis. Bet par to viņš bija vēl vairāk nobijies un joprojām baidījās, jo īpaši Semisraks, kāpēc viņš viņu sauca. Bet kaujinieki viņu idolēja.

      – — Ohhh, labi izdarīts, Zasratich!!! Es novērtēju un slavēju kaujas ātrumu un disciplināro lojalitāti. Tātad: paņemiet vēl desmit cīnītājus, vissliktākais, un vediet komandējumā.

      – — Bet kā ir ar Čereviču Čmoriko? Vai tu viņu iecēli par priekšnieku?

      – — Ahhh.. man.. – Vladyka vilcinājās. – Un tad es jūs vēl neesmu izvēlējies.. Un tad, jūs neesat mazs, jums jāizlemj, kurš vadīs komandējumu… Hmmm… Turklāt jūs tur atradīsities viens pats, bez manis un Galupijas. Vai vēlaties ieņemt viņa vietu un kļūt par galveno varoni?

      – — Jā, mans kungs!!

      – — Tātad dodieties uz priekšu, un, ja jūs neatradīsit desmit brīvprātīgos cīnītājus, es pasūtīšu pārējās eļļas, lai jūs klauvētu pie galvas un no tā izveidotu pātagas bumbiņu. Un piecas reizes vēlāk, ja es jūs neredzētu, jūsu gara nebūtu. Laiks pagāja: viens, viens, viens, viens, viens … – un ģenerālis uzliesmoja un uzreiz aizbēga uz uzdevumu, un pēc viņa savus desmit cīnītājus, kuri izdzīvoja apvērsumā.

      Vladyka vēroja viņu aizejam.

      – — Mdaaaa, kamēr jūs nekliedzat, viņi to nedarīs… Viņi pilnīgi neuzticējās. – viņš nogāja zālē un kliedza.

      – — Atvediet man Kazulia Vasya, Vladyka grib ēst!!!

      Pēc Generalisyphilis lūguma cilvēki vienkārši izmeta brīvprātīgos starp: desmit kaujinieku iznīcinātājiem, kurus vadīja ģenerālis Zasrat Zasratich, Cherevich Chmor Iko Top Wow un Kazuliya Zeka Lee. Paskatīšanos pavadīja kora tautas vokāls, līdzīgs “slāva atvadām”.

      Kurš šo melodiju plosīja: Galups vai slāvi, nav zināms, tikai viņi to sauca par “atvadāmies no Kazuli” un atdarināja populārā Galupsky orķestra instrumentu daļas un kapellu, vietējo štata deju un krāšņu deju kori tā paša Semisraka vadībā, kas pārspēj mecosoprānu un kontrabasu vienlaikus. Kopumā daži, tā sakot, dziedāja, bet citi slēdza caurumu. Un biznesa ceļotāji mēģināja kāpt atpakaļ, tie ir brīvprātīgie, taču viņi tika izmesti un, kad tika aiztaisīta pēdējā plaisa, tad visi komandējuma dalībnieki nekavējoties aizmirsa vietu, no kuras viņi tika pavadīti, jo īpaši tāpēc, ka viņi bija pilnīgā klusumā un krēslas