Burping Toothy varde. Fantāzijas komēdija. СтаВл Зосимов Премудрословски

tas notika ar mani.

      – — no kurienes?

      – — No kamieļa.

      – — kamieļi? Kas ir šis vārds?

      – — Ah?.. Jā, kā arī “cūka”. Atstāj mani mierā!

      – — Ahh! Jā, atpūties.

      – — Kas, “aaaaa”? – pārtrauca Pukiks.

      – — Jā, es sapratu?! – Zulka pasmaidīja.

      – — Ko, “saprata”?

      – — Ka “cūka” ir “kamielis”, un “kamielis” ir..

      – — “cūka”! – pievienoja lobīti un no sienas izņēma vēl vienu sakni. – Nespīd… Vai tu gribi ēst? – un iestrēga tai acīs.

      – — Ugh.. – viņa iespļāva. – Jā, ko tu ēd, bet ēd. Paskaties apkārt. Cik skaists viss ir, darkoo..

      – — Toto un tas, kas ir tumšs un bez mārrutkiem nav redzams, izņemot jūs.

      – — Un jūs labāk paskatieties, šī ir jūsu dzimtene, dzimtene!!

      Pukiks muļķīgi un skābi pacēla galvaskausu, pagrieza koncentrēto skatienu un atkal neko neredzēja. Viņš paskatījās zem nepieredzamības un ar redzi uz sāniem… un atkal blakus.

      – — Jā, tu neskaties, bet ieskaties sevī, dziļi iedziļinoties nozīmē…

      – — Ko?

      – — Šis!.. Ko mēs gribam iekšā.

      – — Es neko neredzu. – un Pukiks aizvainojoši nolaida sirmi.

      – — Kā tā: es redzu, bet tu ne? -Zulka ar kakla nervu satvēra galvaskausu divos pagriezienos un sāka pagriezties: tagad pa labi, tad pa kreisi, tad uz augšu, tad uz leju … – Un tagad jūs redzat dzimtenes tumsas skaistumu?

      – — Tad ko?! – Punkiks. – tas viss ir tikpat skumji..

      – — Jā, tu izskaties vēl labāk! – un viņa, bērnībā noskaņojusies, viņu savērpa kā āmura sportisti. Viņa galvaskauss virpuļoja un parādījās nevis zvaigznes, bet plankumi acīs.

      – — Atstāj mani vienu, neglīts. viņš kliedza.

      – — Ah tā?! – un viņa, izmantojot sava spēka pārākumu, un tur bija divas reizes mazākas kā Kazula šķembas, iztaisnoja savu redzes nervu un ar leņķa ātruma inerces palīdzību to iemeta pret sienu. Skujiņām nebija nervu galu, un tāpēc tās nejuta sāpes, un tāpēc Pukiks sāka atlēkt no cietām virsmām kā biljarda bumba un rikošets: noklikšķinot uz pieres pret akmeni, kas izliekas sienā, tad griestos, tad griestiem, apmēram grīdai, atkal pret sienu, vēl vienai sienai. par grīdu, atkal par sienu, griestiem, par grīdu, atkal par sienu, vēl vienu sienu, griestiem, par grīdu, par sienu, otru sienu un netīšām steidzās uz Zulku.

      – — Un nāc pats, savādāk drīz būs kaut kāds samazinājums … – Šiša dziļi ievilka elpu.

      – — Kādi ir saīsinājumi? – Zulka mēģināja atritināt aci, bet acs ābols pārklājās un tika saspiests krustojumā ar kaklu ar iepriekšējās kārtas nervu.

      – — Jums jāiet uz nodarbībām. – turpināja vēl viens kazulas vārdā Sopļuška. – Galupijā katastrofas laikā.

      – — Derīgā starojuma krājumi ir noplicināti. – pirmā šķemba tika salauzta, to sauca – Pirmā.

      – — Cesspools … – piebilda Otrais, viņu sauca arī par to pašu.

      – — Un tāpēc, lai visi nemirtu par labu, sliktie nodevēji tiks iznīcināti.

      – — Pagatavojiet viņiem pārtiku par labu.

      – — Jā, vienalga mirsim, ja neatradīsim citu barības avotu. – Šiša secināja, un visi viņi vienlaicīgi raudāja. Zulka vēl nesaprata teikto, viņai bija svarīgāk ātri atšķetināties, un viņa pati pievilkās, piegrieza vienu no pagriezieniem un acs ābolu ar kājas kaula palīdzību, kas tika izvilkts un izšļakstīts tinumā, pēc tam tinumā un tā piecas reizes. Uz stieņa karājās acs, un pēc brīža ķermenis metās pie acs, trāpīja tai. Acs aizlidoja prom no ķermeņa un izstiepa nervu līdz kaklam, tā savērpās un aiz acs velk gar tuneli. Acs bija atritināta un stiepes dēļ vilka Zulku, trāpīja strauji pagriezienā pret sienu un izsita caurumu karbonādes. Šopiks izlidoja ārā un acs karājās atverē. Brāļi steidzās uz glābšanu un, tāpat kā pirmo reizi, ar grūtībām “izvelk vilkšanu” no skudru skudras, jau no piektā mēģinājuma izvilka acis no ievārījuma un siena sabruka, izveidojot nezināmos milzīgajā atverē. Pirms ciema Galupijs nezināja par zemes dzīvi, vai arī administrācija viņiem to nedeva.

      Viņi visi apgāza galvu virs papēžiem un sajuta Saules dabisko zemes gaismu, līdz ciemu neredzēja lielākā daļa Galupu.

      Pēkšņi atkal pienāca krēsla un pliks zvirbulis Stasjans tik tikko lidoja caurumā un iestrēga uz vēdera grīdas…

      – — Ak, kas tu tāds esi? – vaicāja Zulka.

      – — sit viņam!! – iekliedzās desmitais kroks, un nākamie iznīcinātāji ieņēma ne ilgi iemācīto uzbrukuma pozīciju, ko sauca par “pretgaisa”. No sitieniem visas mušas sadrupināja un aizbēga, kuras no tām nomira, trešās aizbēga.

      – — Jā, ah, ah, ah, ah!!!! kliedza pliks zvirbulis. – par ko whatooooooo????

      Stasjans nesaprata viņu rosīšanos un tāpēc nolēma aizstāvēties un pusdienot. Viņš bija divreiz lielāks par kazuļu, un tāpēc ar prieku ar savu knābi pievērsa Šiša aci. – viņa kliedza.

      – — Aahai yay yay, viņš iekoda, un es, muļķis, aizbildinos par viņu. Sita viņu, kungi. – un skaidas atkal ielidoja zvirbulē, sita viņu, un Zulka spēcīgais lēciena lēciens viņu izsita no cauruma ārā. Viņa centieni palīdzēja ar savām ķepām, kuras viņš atgrūda, būdams, ar ķermeņa aizmuguri no urbuma ārpuses.. Stasjans, neatgūstot sevi, atrodoties ārpusē, aizbēga. Viņš vairs nevarēja lidot augšā, kā iepriekš. No svešinieku sitieniem visi kūtsmēsli lidoja kopā ar mušām, bet viņš ātri, ātri skrēja, ātri skrēja, ātri skrēja, ātri skrēja, ātri skrēja, ātri skrēja, ātri skrēja, skrēja un apmaldījās vērmeļu krūmos, guļus uz zemes un aizmiga…

      apulase trešais

      pa ceļam

      Pats Generalisiphilis drīz uzzināja par incidentu alas galā. Viss Galupii, Viņa prezidentūra, Semisrak. Šī vēl neizpētītā Čerepoviču padome Lielās Galupijas Augstākā parlamenta (NBVPVG) Botvas bedrē pētīja un apguva šo caurumu kompetenci. (Nora ir priekšnoteikums; Botva ir kolonijas prātu kolekcija).

      – — es lūdzu visus piecelties!! – ziņoja par savas prezidentūras preses sekretāri Kasuliju Zaku, – Sam, Viņa cildens bez torņa diženums, Generalisifilis All Galupov, viņa prezidentūra, Visaugstais Kungs, Semisrak prt… OOOOTSTOOOOY!!!!

      Visi stāvēja uz tumsas, tas ir, uz ragiem.

      – — Haihai hylayek bir sulas, bērza miza.

      Jūras ieži, Jūras ieži,

      Gulemiju mielasts bija vecs … – ar viņu galvas čereviču sagaidīšanu. Generalisyphilis ieņēma savu vietu.

      – — Es jūs sapulcināju, sveiks, ak, godbijības, vienā reizē, kas sasniedza manas lūpas, sensācija..

      – — Kāpēc mēs stāvam pie ragiem? – vadītāja runas laikā kaimiņa jaunais Čerevičs pārtrauca vai pačukstēja. Viņš padomē ieradās pirmo reizi.

      – —