Kaķis. Lietošanas instrukcija. Jolanta Auziņa

nevis visu uzreiz. Ticiet man, ka laikā, kamēr jūs dzīvosiet kopā, jūsu kaķis labāk par jums zinās par visām slēptajām dzīvokļa vietām. Jūs to sapratīsiet, kad pārmeklēsiet visas istabas un plauktus, bet tā arī neatradīsiet, kur šim pūkainajam bandītam patīk būt vienam pašam ar sevi. Un nav svarīgi, vai tu skraidīsi apkārt kopā ar Korvalolu, sveroties par sirdi un kliedzot: «Mans Barsiks ir pazudis!» Vienkārši Barsiks ir nolēmis padomāt par Visuma uzbūvi pilnīgā vientulībā.

      Tikšanās ar bērniem

      Pirms mazuļa piedzimšanas lielākā daļa mājas kaķu uzskata, ka pasaule griežas ap viņiem. Taču līdz ar mazuļa piedzimšanu prioritātes mainās un gandrīz visa uzmanība tiek pievērsta jaundzimušajam. Šajā laikā nevajadzētu aizmirst par mājdzīvnieku, jo ģimenes locekļu skaita izmaiņas radīs stresu ne tikai jums, bet arī kaķim. Centieties veltīt laiku pūkainim, sakiet, ka viņš ir labs, mīlīgs un gudrs, pat ja tam ir ļoti viduvējas attiecības ar patiesību. Dzīvniekam ir nepieciešama uzmanība un mīlestība, lai gan tas ne vienmēr to izrāda. Bieži vien topošie vecāki uztraucas, ka kaķi var izrādīt agresiju pret bērnu vai kaut kādā veidā viņam kaitēt. Parasti pirmajā iepazīšanās reizē kaķis nelien ar apskāvieniem pie bērna. Drīzāk viņš būs nobijies, īpaši, ja bērns kliedz un raud. Tikai pēc kāda laika pūkains atnāks pie sevis un sāks pētīt un pētīt jauno objektu, kas parādījies, kā viņš uzskata, viņa teritorijā. Šajā brīdī uzmanīgi pietuvini jaundzimušo dzīvniekam, lai tas to apņirgst, un aplūko tā reakciju. Ja mājdzīvnieks paliek mierīgs un neizrāda nekādu interesi, jums nav nepieciešams veikt nekādus turpmākus īpašus pasākumus.

      Ja dzīvnieks nobīstas, ieraugot bērnu, un cenšas paslēpties – tas nav slikti, bet, ja tas sūkstās un izliek muguru, tad jāsāk iepazīšanās ar smaržām. Vispirms ļaujiet dzīvniekam sajust bērna lietas. Viņam tās nesagādā nekādas briesmas un iepazīstina viņu ar jauno ģimenes locekli neklātienē.

      Jūs varat mēģināt apmainīties ar smaržām. Piemēram, viens no vecākiem tur dzīvnieku, bet otrs vecāks tur bērnu. Tad pieaugušie apmainās priekšmetiem, un kaķim ir iespēja iepazīties ar jaunām smaržām uz sava «vecā» cilvēka.

      Nereti topošās māmiņas uztraucas, ka kaķis ieņems bērnam paredzēto vietu, piemēram, gultiņu vai ratiņus. Viņas visvairāk baidās, ka mājdzīvnieks gulēs uz mazuļa, kamēr viņš guļ, un burtiski viņu nožņaudzīs.

      Nav grūti atradināt nerātnu kaķi no gulēšanas uz bērnu lietām. Izmantojiet kādu no šiem padomiem.

      – Paņemiet tukšas 0,5 vai 1 litra plastmasas pudeles, sasieniet tās kopā pie kakliņa, ievietojiet iekšā monētas vai krelles un šādu noformējumu novietojiet uz bērna guļvietas. Kad jūsu kaķis ielēks bērna gultiņā vai ratiņos, viņš piezemēsies uz šīm pudelēm. Pirmkārt, viņam nepatiks skaņa, ko tās izdod pērlīšu un pārmaiņu dēļ, un, otrkārt, kaķis vienkārši nespēs uz tām ērti iekārtoties. Vislabāk šādas pudeles novietot gultiņā un ratiņos mazulim vēl pirms viņa ierašanās ģimenē, lai kaķis šīs vietas neaizņemtu, jo vēlāk jums būs grūti izskaidrot, kāpēc uz tām pretendē kāds cits, ļoti kliedzošs un čīkstošs.

      – Paņemiet tāda paša izmēra segu kā gultiņa un aplīmējiet to ar abpusēji līmlenti. Tad ielieciet to iekšā ar lipīgo pusi uz āru. Kad kaķis nolems iešūpoties mazuļa gultiņā un ielēks tajā, viņš būs ļoti pārsteigts, ka viņa ķepas atrodas uz lipīgās virsmas. Ja dzīvnieks ir labi audzināts, tas atstās teritoriju. Ja tas nav tik labi audzināts, tas sākumā cīnīsies un tad atstās teritoriju. Šāda uzvedība ir saistīta ar to, ka 99,9% kaķu nespēj izturēt lipīgas virsmas. Protams, neatlaidīgi indivīdi mēģinās uzlēkt vēlreiz, neticot šādam trikam, bet parasti trešajā reizē kaķi sapratīs, ka lipīgums nav pazudis, un teiks sev: «Es tiešām negribēju», pagriezīsies un aizies, pārtraucot turpmākos mēģinājumus.

      Neatkarīgi no tā, vai esat to pamanījuši vai nē, lielākā daļa kaķu baidās no maziem bērniem. Zinātnieki ir nonākuši pie secinājuma, ka bērna raudāšanai ir augsts diapazons, kas kairina dzīvniekus un rada nelīdzsvarotību viņu mērotajā dzīvē. Tāpēc kaķiem īsti nepatīk pavadīt laiku pie kliedzošiem bērniem un viņi cenšas pēc iespējas ātrāk pamest istabu, atstājot cilvēkus vienus pašus ar savām problēmām.

      Iepazīšanās ar suņiem

      Pastāv stereotips, ka kaķis un suns ir nesamierināmi ienaidnieki. Līdz ar to pastāv neizpratne par to, kā iepazīstināt divus pretēju nometņu pārstāvjus un pārvērst viņu kopdzīvi par «dolce vita». Mēs vēlamies apliecināt, ka tajā nav nekā sarežģīta. Jums nepieciešams nedaudz laika, pacietības un, pats galvenais, – pareiza pieeja.

      Ja kaķa dzīvē ir parādījies suns, jums būs jāstrādā kā tulkotājam, jo šie dzīvnieki runā pilnīgi dažādās valodās. Iedomājieties, ka esat apprecējies ar ārzemnieku un lielākā daļa viņa ieradumu un tradīciju jums ir sveši un ne visai saprotami. Kaut ko līdzīgu piedzīvos arī jūsu mājdzīvnieki, dzīvojot kopā.

      Patiesībā šie dzīvnieki var būt brīnišķīgi kompanjoni. Internetā ir jūra video, kā kaķis un suns kopā šturmē ledusskapi, meklējot ēdienu, kamēr viņu cilvēks ir aizņemts ar darāmajiem darbiem. Un bieži vien kaķis ir tas, kurš vada šo kompāniju, bet suns ir tikai pazemīgs izpildītājs. Un, ja pēkšņi šie laupītāji tiek pieķerti nozieguma vietā, kaķim meistarīgi izdodas radīt vienaldzīgu sejas izteiksmi, kamēr suņa acīs lasāma sirsnīga atzīšanās un tūkstoš atvainošanās.

      Nesaprašanās starp šiem dzīvniekiem rodas sliktas komunikācijas dēļ. Pēc dabas viņiem ir atšķirīgi «pamatnosacījumi». Tas, ka suņa psiholoģija ir saasināta pēc formulas «vajātājs – upuris», visu, kas skrien sunim priekšā, viņš uzskata par objektu, kas obligāti jānoķer. Ja suns uz ielas ierauga skrienošu kaķi, viņš sāk to vajāt. Un kaķis, ieraugot suni, uzreiz jūtas kā upuris, parasti lieluma atšķirības dēļ. Pirmais, ko viņai saka instinkts, ir «raustīt nagus». Tā ir nepatikšana, jo kaķis ar šādu uzvedību provocē suni. Ja vēlaties sadraudzēties starp abām «karojošajām» nometnēm, jums jāpanāk, lai kaķis nejustos kā upuris un suns neuzskatītu kaķa uzvedību par aicinājumu medīt.

      To, cik atšķirīgas ir šīs divas dzīvnieku sugas, var saprast jau iepazīšanās posmā ar radiniekiem. Pastaigās suņi tuvojas, vicina astes, šņauc viens otru visās pieklājīgās un ne tik pieklājīgās vietās, un šeit viņi jau ir labākie draugi.

      Ja kaķis ierauga savu radinieku uz ielas, tad par jebkādu draudzību nevar būt ne runas. Viņa izpratnē tas ir kaitīgs kaimiņš, ar kuru nav vērts komunicēt. Labākajā gadījumā viņi viens otru apčūpos un šķirsies, sliktākajā gadījumā – sāks kliegt un cīnīties, pierādot, kuram teritorijā ir zaļāka zāle, bet pagrabā peles treknākas.

      Suņi šajā ziņā ir atvērtāki pasaulei, pēc dabas viņi ir īsti ekstraverti. Savukārt kaķi ir introverti no astes līdz ausīm.

      Kaķu un suņu pieradināšana vienam pie otra nav tik sarežģīts process, kā tas var šķist pirmajā brīdī. Lai viņu iepazīšanās pāraugtu spēcīgā draudzībā, jāievēro vairāki ieteikumi.

      – Apmaiņa ar smaržām. Šajā posmā dzīvnieki iepazīstas bez vizuāla kontakta. Paņemiet divas lupatiņas, ar vienu berzējiet kaķi, ar otru – suni. Pēc tam dodiet katram no tiem iešņaukt pretinieka lupatiņu. Suns var ņaudēt, kaķis ņaudēt, vai arī viņi var to ignorēt un turpināt nodarboties ar savām lietām. Dariet to vairākas reizes, līdz dzīvnieki pierod pie otras personas smaržas. Vislabāk ir atstāt šīs lupatiņas vietās, kur mājdzīvnieki labprātāk atpūšas, lai katrs saņemtu sava «partnera» kabatlakatiņu. Līdz šim katrs no tiem dzīvo