Adrenalīns. Deivids Elliss

– viņš attrauca.

      – Jūsu godība…

      – Kolariča kungs, vai es nebrīdināju, ka pavēlo iesaistīšanos šajā lietā jūs nedrīkstēsiet izmantot, lai ar laika trūkumu aizbildinātu savu nesagatavotību prāvai?

      “Apmēram tā bija,” es spriedu. “Strīdēties nav jēgas.”

      – Tiesnesi…

      – Ja šādu lūgumu iesniegtu jūsu priekštecis Čaildresa kungs, es pateiktu, ka šis liecinieks, šis… Roberts Hiltons pirms diviem mēnešiem demobilizēts no dienesta. Tātad Čaildresa kungs divus mēnešus varēja ar viņu sazināties un secināt, vai iegūs kādu būtisku informāciju. – Tiesnesis paliecās uz priekšu. – Vai jūs gribat man iegalvot, ka pret jums jāizrāda īpaša attieksme tikai tāpēc, ka diezgan vēlu iesaistījāties šajā lietā?

      – Nē, – es atbildēju. Diskusijā ar šo tiesnesi panākt savu visvieglāk varēja tad, ja runā pēc iespējas maz un pacietīgi gaida, kamēr viņš beigs īgņoties. Kāds reiz izteicās, ka līdzīgā veidā vecāki izturas pret mazgadīgiem bērniem. Viņš grasījās pieņemt manu iesniegumu, tādēļ es nolēmu ļaut viņam izgāzt dusmas.

      Nešs pavēcināja ar roku.

      – Taču jūs sagatavojāt dokumentu, Kolariča kungs.

      – Mans izmeklētājs, tiesneša kungs, iztaujāja lieciniekus un centās iegūt vairāk informācijas. Uzzinājuši par seržantu Hiltonu, mēs nekavējoties viņu sameklējām. Pēc sarunas mēs tūdaļ pavēstījām par viņu otrai pusei. Nepilnu divdesmit četru stundu laikā. Un līdz prāvai bija palikušas divdesmit sešas dienas. Četras dienas par vēlu. Varbūt jūsu godība vēlētos nodrošināt taisnīgumu un šīs četras dienas neņemt vērā, jo Hiltona kunga liecība ir ļoti būtiska aizstāvībai. Tas ir mūsu stratēģijas pamatā.