Mīlestība ir akla. Edgars Auziņš

jūs kādreiz esat bijis vīlies? No tā, ka nezināt, kas ir jūsu partnera prātā?

      Es noriju kunkuli kaklā un klepoju, aizrīdamies ar siekalām.

      – Tas ir tas, ko es domāju, – Matvejs triumfējoši pasmaidīja.

      – Atvainojiet, jūs nekad nebeidzat mani šokēt....

      – Bet jūs varat būt pārliecināts par manu sirsnību… un tiešumu… Dažkārt tas ir nepatīkami, bet tas neļaus jums vilties.

      – Vai ir kaut kas, ko jūs vēlaties man pateikt?– viņš acīmredzot ir kaut ko iecerējis.

      – Jā, bet vispirms ir jāpiesaka. Viesmīle jau vairākas reizes ir gājusi garām mūsu galdam.

      – Bet kā jūs to zināt?– Es pārsteigti pacēlu uzacis.

      – Pēc smaržas es to patiešām varēju pateikt. Nepatīkamas smaržas, tik saldas, dusinošas, vienkārši tinny.....

      – Galochka, nelieto smaržas pirms tikšanās ar tevi.

      – Ak, nē, lūdzu, neko nemainiet. Tu smaržo patiešām labi.

      Tavam galdiņam tuvojas viesmīle, un es uzreiz saspringstu.

      – Labs vakars. Vai esat gatavs pasūtīt?– skatījās uz viņu ar dīvainu, nesakoncentrētu skatienu. Vienmēr skatījās uz Matveju.

      – Man makaronus carbonara un glāzi baltā sausā vīna," es diktēju pasūtījumu kā pazīstamu mantru.

      – Un jūs?– viņa uzvirza uzacis, skatoties uz Matveju.

      – Nu, tā kā jūs man neesat iedevuši ēdienkarti Braila rakstā, es diez vai varu pasūtīt.

      – Ak, atvainojiet, mums nav ēdienkartes Braila rakstā.

      – Protams, šī pasaule ir radīta tikai veseliem cilvēkiem, tā nav jūsu vaina.

      – Es varu jums piedāvāt kaut ko atbilstoši jūsu vēlmēm," viesmīles balss kļuva smaga, un acis kļuva miglainas.

      – Piedāvājiet man kaut ko ar gaļu un dārzeņiem.

      – Varbūt maigi teļa gaļas medaljoni ar sautētiem dārzeņiem?

      – Tikai tad, ja teļa gaļa ir patiešām mīksta.

      – Mīksts.

      – Atnes to.

      – Ko dzert? Glāzi vīna, varbūt viskiju?– viņa pamanāmi noliecas pret viņu un nekautrējas izpētīt viņa ķermeni.

      – Akls dzērājs ir brīnišķīgs skats. Glāzi ūdens, lūdzu.

      Es redzu, kā viesmīle cenšas pievērst Metjū uzmanību, bet tas ir ļoti grūti. Viņa atkārto pasūtījumu, nemitīgi pieskaroties matiem un pielāgojot savus īsos svārkus, man par atvieglojumu viņa drīz vien aiziet.

      – Alina, tu vēl esi šeit?

      – Jā.

      – Viņa ir jauna un stulba, neuztraucieties par viņu.

      – Ja tu būtu redzējis viņas svārkus, tu saprastu," es nopriecājos.

      Viņš izpleš rokas.

      – Problēma ir tā, ka mani neinteresē visi šie sievišķīgie triki – īsi svārki, dekoltē un tamlīdzīgi. Tagad mani piesaista citas lietas…

      – Vai es varu pajautāt, kas jūs pie manis piesaistīja?

      – Tieši tā? Vai jūs to vienmēr jautājat pirmajā tikšanās reizē?

      – Bet jūs taču apsolījāt būt atklāts… – Es gribu viņu pieķert glaimojošiem vai standarta pikšķerēšanas trikiem.

      – Man patika tava balss un tava smarža, vieglais uztraukums, kas nāca no tevis, tu neesi no tām iedomīgajām, augstprātīgajām meitenēm.

      – Tas ir skaidrs.

      – Es neizjutu no jums nekādu žēlumu, jūs izturējāties pret mani kā pret normālu cilvēku, kurš vienkārši neredz sūdus. Jūs neaizķērāt man rokas, nesēdinājāt mani krēslā, nesēdinājāt mani ar elkoņiem pie durvīm, it kā es būtu pilnīgs idiots. Es arī sajutu dzirksteli, kaut ko tādu, kas liek tev atkal kādu redzēt.....

      Viņa atzīšanās liek man justies karsti, tas ir daudz labāk nekā standarta frāzes, piemēram, "Tev ir skaistas acis".

      – Es jutos tāpat.

      – Tas ir… forši…

      – Jā, es domāju… Pagaidām tas mani biedē.

      – Vai jums tas gadās bieži?

      – Nē, īsti nē. Es neko tādu neatceros… Man jau sen nav bijis… vīrieša....

      – Tu esi vienkāršs, vai ne?– viņa seja iegūst rotaļīgu izteiksmi.

      – Freak, jūs domājat?– Es pieņemu spēles noteikumus.

      – Kaut kas līdzīgs – neglīts, resns, ziņkārīgs, kādi vēl briesmīgi epiteti tiek doti sievietēm?

      – Jā, man ir kupris, 45. izmēra pēdas, reti sarkani mati ar plikpauriem plankumiem, greizi dzelteni zobi… – Es tagad nevaru apstāties.

      – Nevajag turpināt, jo es uzbudinos, tieši tā, kā man tas patīk.

      – Bastards… – Es nespēju savaldīt smieklus un ieskrēju dūrienā.

      – Nu, kas ir noticis? Neredzīgi cilvēki nav iedomīgi. Man neinteresē sievietes izskats, un man ir vienalga par savu izskatu.....

      – Vai tāpēc tu izskaties kā grieķu dievs?

      – Tas ir luksusa pārpalikums, es agrāk trenējos. Tagad es uzturu formu, lai mugura nenokristu.

      – Ko jūs domājat par šiem krāšņajiem matiem?

      – Tas ir vienkārši. Gariem matiem nav nepieciešama frizūra, vienkārši nomazgājiet matus vai, ja tie ir netīri, saķemmējiet poniju.

      – Tu sabojā manu pirmo iespaidu!

      – Tu izdarīji to pašu, sirmgalve rudmataina!

      Laiks paiet ātri, un mums atnes ēdienu.

      – Tagad pastāsti, kur ir ēdiens," Matvejs jautā ar skolēna skatienu klasē.

      – Tevis priekšā ir šķīvis. Salvete ir labajā pusē, uz tās ir nazis. Dakša ir šķīvja kreisajā pusē. Glāze ūdens uz divām stundām.

      Jūs viegli pieskaraties glāzei ar savu viku, un gaisu piepilda melodisks činkšķis.

      – Tu esi ideāla sieviete.

      – Pat ar kupru un 45. izmēra kāju?

      – Tas ir tavs azarts.

      – Vai vēlaties, lai es sagriežu gaļu?

      – Es jau teicu, ka tā ir perfekta…

      Es paņemu viņa šķīvi un sagriežu gaļu kumosiņos, ko varu ērti iebāzt mutē, tad atgriežu šķīvi savā vietā.

      – Paldies…" Viņa vaigus klāj spilgts sārtums.

      – Tu sārtosi.

      – Paldies, ka atgādinājāt man par šo muļķīgo lietu manā ķermenī. Mani vienkārši mazliet uzbudināja tavas diskrētās rūpes.

      – Jūsu atklātība ir ļoti atklāta.

      – Es tevi brīdināju.

      Lai mazinātu apmulsumu, es uzberu makaronus uz dakšiņas, cenšoties neuzpūsties kā samovars.

      – Atvainojos, ja es tevi apgrūtināju. Bet mēs taču esam šeit kopā ar jums kāda iemesla dēļ, vai ne? Tas galu