Mīlestība ir akla. Edgars Auziņš

uz pieskārienu.

      – Ja tu nevari pabarot zvēru, nekairini to.

      – Es domāju, ka mēs varam kaut ko panākt.

      – Vai filmā joprojām būs gultas aina?

      – Patiesībā nē, tagad man tur ir nozieguma vieta.

      – Tas viss ir aplīmēts ar lentu, un visur ir policisti?

      – Jā, ar dienesta suņiem un visu pārējo.

      – Man šķita, ka es iedomājos sirēnas.

      – Tā nebija, kriminālizmeklētāji ir ceļā.

      – Man pēkšņi radās vēlme noskatīties detektīvfilmu.

      – Iesaku Mair of East Town ar Keitu Vinšletu, esmu par to daudz dzirdējusi.

      – Kas par Momo, Moma, Moto Moto?

      – Jāšauj viņu!

      Es uzliku roku uz Metjū vēdera, aizvien dziļāk un dziļāk sniedzos zem viņa T-krekla, glāstīju viņa krūtis, noslīdēju zemāk līdz vēderam un bīdīju pirkstus zem viņa džinsiem.

      – Šis puisis ir daudz foršāks…

      Viņš ar lūpām atrod manu muti un sniedz man apreibinošu skūpstu, ko pārtrauc uzmācīgais interkoma pīkstiens.

      8. NODAĻA. Es tevi apbrīnoju

      – Rīta ziņās: "Akls vīrietis nogalināja piegādātāju…" – Matvejs mēģina maskēt savu aizkaitinājumu ar joku.

      – Ticiet vai nē, es arī būšu šajās ziņās.

      Modinātājs atkal uzstājīgi pīkst, es noskūpstu Metjū, un viņš aiziet, lai paņemtu pasūtījumu. Bet drīz no kaut kurienes gaitenī atskan kliedziens.

      – Izklausās, ka kādam vajadzīga palīdzība....

      Es steidzos pie viņa, bet jau viesistabā nespēju savaldīt smieklus. Matvejs cenšas izvairīties no Oskara, rokās tuciniekam picu kastu.

      – Ak, mans Dievs, kas tas ir?

      – Jūs teicāt, lai jūs pārsteigtu.

      – Tu to izdarīji!

      – Turiet Oskaru, viņš kļūst pārāk vaļīgs.

      Es turu Oskaru, kurš sašutis nopūšas un metas pretī savam saimniekam. Matvejs ar ekvilibrista veiklību veiksmīgi nogādā kalnu kārbu ar aromatizētu picu kastēm tieši uz mūsu baudas mitekli.

      – Mēs varam atlaist," viņš kliedz no istabas.– Ej gulēt, es atnesīšu mums dzērienu. Ko vēlaties, ūdeni, sulu, alu?

      – Es gribētu vīnu, bet, ja nē, tad sulu.

      Pie ieejas guļamistabā mani gandrīz nogāž no kājām Oskars, kurš sāk lūkoties uz kastēm un siekaloties.

      – Ko tu dari? Tev to nedrīkst ēst, – viņš pacēla uzacis un nožēlojami nopūtās.

      – Makars, tas blēdis, baro viņu ar gabaliņiem no galda, tāpēc viņš ir atkarīgs. Diemžēl viņš nekur nebrauks. Man vienalga, bet tev nāksies izturēt šo uzbrukumu.

      – Tas ir ārpus manis. Tas ir kucēna glītuma uzbrukums.

      – Paskaties, ja tu dod viņam vienu kodienu, tu esi pazudis uz visiem laikiem. Viņš no tevis neatkāpsies.

      – Sapratu. Nokopējiet to.

      Matvejs ar Vasilisas palīdzību atrod pareizo filmu, un es ar galvu ienirstu picu jūrā.

      – Vai ir kāda no tavām iecienītākajām?

      – Jā… Uzmini, kurš," es gribu ar viņu mazliet paspēlēties.

      – Nesaki man, ka tas ir havajiešu.

      – Tas ir tas, ko jūs par mani domājat – sparģeļi, brokoļi, tagad Havaju pica. Tiešām?– Es esmu nedaudz vīlies.

      – Pagaidiet! Ar jalapeño pipariem?– Metjū piedzīvo atklāsmi, un es ar atvieglojumu izelpoju.

      – Jā… ar pipariem.

      – Tev patīk pikanti?

      – Atkarībā no tā, par ko mēs runājam," es saprotu, ka viņš nerunā par ēdienu.

      – Ļaujiet man iekost.

      – No rokām?– Es esmu nedaudz pārsteigts par viņa lūgumu.

      – No jūsu maigajām rokām, – viņš pazemīgi nolieca galvu, protams, tas bija joks, taču žests runāja daudz.

      Es atlauzu gabaliņu no savas iecienītākās picas ar mazu pepperoni šķēlīti un pasniedzu to Metjū mutē. Viņš to paņem ar lūpām, it kā nejauši pieskaras manam pirkstam ar mēli. Elektrības vilnis aizskrēja no augšas līdz kājām.

      – Mmmm…" Es nespēju savaldīt saldo stenēšanu.

      Viņš atrod manu roku un pietuvina to pie mutes, laizīdams mērces paliekas no pirkstiem. Katrā viņa mēles pieskārienā manā ķermenī dzimst maigi uzbudinājuma viļņi.

      – Mmmmmmmmmm.... kā es…" Es nopriecājos par maigumu un iekāri, kas mani pārņem šajā brīdī.

      Vīrietis pievelk mani pie sevis un pieskaras ar lūpām manām, piparu asā garša sajaucas ar viņa skūpsta saldumu. Kad viņš atkāpjas, es dziļi ieelpoju.

      – Ja kas, es darīšu to pašu…" Viņš ar atvērtu plaukstu pārbrauc pāri cirksnim, parādot man skūpsta sekas.

      – Es noteikti gribētu redzēt kādu pieaugušo filmu ar tevi tajā....

      – Es ceru, ka tu pats tajā piedalīsies," Matvejs pat tik intīmā brīdī saglabāja humora izjūtu.– Bet, no otras puses, mums ir iespēja iepazīt vienam otru. Dažreiz sekss neizdodas tik lielisks, un tu jūties vīlies.

      – Es zinu, ko jūs domājat. Tomēr… es tevi redzu, un es nevaru skatīties nevienu filmu.

      – Es varu tevi nomierināt, es arī nevaru skatīties filmu, zini?

      Mēs pabeidzam picu un ērti iekārtojamies gultā, Matveja ķermenis ir tik karsts un enerģisks, ka es nespēju mierīgi gulēt un bez apstājas grozos no vienas puses uz otru. Man vēderā sāp krampji un nepiepildīta vēlme.

      – Vai tev sāp vēders?– Matvejs līdzjūtīgi saspiež man plecu un noskūpsta templi.

      – Kaut kā…

      – Es domāju, ka zinu, ko varu darīt, lai tev palīdzētu," viņš aiziet un pēc brīža atgriežas ar mazu rotaļlietu rokās.– Šeit. Uzlieciet to uz vēdera.

      Tas ir suņu sildītājs, un tas izstaro svētīgu siltumu, kas izplūst uz vēdera, nomierinot krampjus.

      – Tu esi eņģelis, – es sajutu nepazīstamu sajūtu krūtīs, un neviens nekad, nekad nav par mani tā rūpējies.

      – Tāpēc es jautāju par pikantajām lietām.

      – Ļaujiet man to saprast.

      – Es neesmu zvērs gultā… Es nedz cepu, nedz drāžos, nedz.....

      – Nevajag turpināt. Vienkārši esi savējais. Tev nav jābūt tādam kā es.

      – Bet es gribu pateikt vēl kaut ko.

      – Uz priekšu.

      – Meitenes bieži manu uzvedību maldina ar mīlestību, bet tāds jau es esmu. Es esmu vienkārši es. Vienmēr.

      – Kas tas ir?

      – Kā saka mans brālis, tas ir mazs nepatīkams šņukurs. Bet mans spēks, manuprāt, slēpjas citur.

      – Kas tas ir?

      – Spēja