Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

ieņem pozīciju bijušai pozīcijai nevar pieņemt bijušās opozīcijas vērtības, tai jāmeklē jaunas kombinācijas vērtības —turpinās informācijas attīstības-evolūcijas spirālveidīgais ceļš. Ja sistēmā faktiski,,opozīcija» (apmierina esošā sistēmas būtība un iespējas) ir tikai abstrakta, bet reāli nesoša tās pašas pozīcijas vērtības, tad pārvērtības nenotiek strauji, bet savstarpējās cīņās top cita tipa motivācija cīņai par varas statusu posteņiem.

      Lai ieplānotu loģiskās darbības, tiek savākta adekvāta iespējams bijuša līdzvērtīga notikuma informācija, un noskaidroti cēloņi resursu svārstībām, un kādas izmaiņas tā funkciju darbībās var notikt, pret tā izveidoto funkciju (definētu iespējamu darbību) jēgu sistēmā. Iejaukšanās /cita neplānota mijiedarbība resursa funkcijās izraisa problēmu (avārijas) situācijas, kuru novēršanai/korekcijai var un tiek izmantotas iejaukšanās notikušā situācijā saskaņotas darbības.

      Loģisko secinājumu kvalitāti nosaka iegūtās informācijas, datu autentiskuma vērtības kvalitāte, un izveidotā notikuma dalībnieku /vērtētāju /spriedēju subjektīvā pozīcija, kura veido loģisko kopsaucēju, kurš ir atkarīgs no subjektīvām pretenziju motivācijām, pret to, vai citu resursu izmantošanu, vai neizmantošanu-darbību definēšanu sistemātiskā programmas plānā un loģistikas izpildē.

      Loģikas plūsmas procesos notiek relatīvo notikumu sistēmas vērtību kombināciju apzināšana, izziņa soļos (informācijas savākšana/apkopošana), konstruktīvos un definētos, zināmos darbību algoritmos, kuri spēj nodrošināt to saprotamu loģiski prognozējamu adekvātu darbību rezultātus. Loģiskā procesā noformējas, vai formējas zināmo un nezināmo vērtību noformēti notikumi, kā arī notikumu blakus procesi, kā arī paralēli tieši nesaistīti, vai pagaidu citu sistēmu pieslēgušu procesi, un to procesu produktu/starp produktu vērtības, un saistītie piemaisījumi, kuri izmaina vai papildina jēgas īpašības, izmaina vai neizmaina tendences.

      Loģiskos procesos katrā soļu etapa darbībās iegūst rezultātus, vai starp rezultātus/ atziņas, vai gatavu iznākumu-notikumu darbību rezultāta summu, uz kura tālāk var formēt citu loģiskās ķēdes spriedumus, ierosināt citus papildus, vai turpināt esošos pamat procesus. Loģiskais process ir ierosināts un noticis kā vajadzīgs, derīgs (VAI/UN) ne vajadzīgs, nederīgs kaitīgs dotajā laika vienībā, vai nevēlams pēc būtības, vai novirzāms citā loģiskā ķēdē citai loģiskai jēgai.

      Loģiskais process var būt negatīvs-ne loģisks (nepareiza adekvātā domāšana, cita slēpta motivācija/stratēģija),bez mērķtiecīgas faktu konstatācijas, kā abstraktu secinājumu sakopojums, iespējamu pieņēmumu nesējs, bez iespējas objektīva iznākuma prognozes, analīzes secinājumiem iegūstot vispārinājumu saraustītas/nesavienojamas loģikas formātu.

      Loģiskā jēgas procesam ir /vai nav derīguma termiņš priekš aktuālo notikuma procesa, vai to etapiem, vai priekš resursa apguves. Loģiskie secinājumi ir derīgi, vai citreiz iespējams būs noderīgi, citu loģisku notikumu formēšanai. Loģiska procesā var iegūt atzinumus, iespējamām likumsakarībām kuras iespējams notiks citos ierosinātu faktoru apstākļos. Negatīva loģiskā pieredze ir informatīvais materiāls citu darbību veikšanai/neveikšanai -citā uzlabotu piemērotu loģikas instrumentu izmantošanā- citā noformētā sistēmā.

      Loģiskais process ir vērtīgs priekš (VAI/NE/UN/JA) pret kādu relatīvo vērtību, kurai ir pamatoti konstruēta loģiskā vadlīnija, ja ir vadlīnijai-līnijas/sistēmu koordinātes, tad ir sistēmas aprises un vērtību iespējama aprites saišu tapšana. Katram notikumam ir būtiska, vai nebūtiska ietekme uz loģiskajiem mērķa vadītiem soļiem-darbībām vai/un- bez darbībām. Faktiski katru loģisko darbību veic un vada informācijas nesējs sistēmā -kuru vada cita līmeņu loģikas vadītāji-visi informācijas nesēji ir procesu tieši/netieši vadītāji neatkarīgi no deklarētā statusa.

      Izvēloties un/vai mainot relatīvos argumentus notikuma vērtēšanai, mainās relatīvā (mainīgā) pozīcija un vērtējuma attieksme/konteksts, par/ vai pret notikumu, manipulācijas ar izvēlētajiem selektīvajiem argumentiem-tas bija domāts tā, bet ne tā kā saprasts-cita konteksta iepītās versijas vadības maiņa. Argumenta paskaidrojuma nozīme mainās atkarība no sistēmas pieprasījuma/ lai izvairītos to konflikta /vai ierosinātu konfliktu. Izmainot/samainot/nomainot aktīvo izmantoto relatīvo vērtību pret/ vai ar kuru tiek vērtēta cita relatīvā vērtība, tad atbilstoši mainās secinājumi/spriedumi —katra izvēlētās relatīvās vērtības darbība un izmantotā tai atbilstošā algoritmā dot citu vērtību īpašību mijiedarbību rezultātu summu/kontekstu un tās jēgu.

      Loģiski pamatotā informācija savu iedarbības/mijiedarbības potenciālu iegūst paātrinātājos informācijas nesējos, apziņas un tehnoloģiskajos aktualizēta cirkulācijā ar katalizatoriem-motivāciju (emocionālu motivētu reakciju) – kontekstu/vīzijas papildinājuma ierosmi priekš viedokļa un secinājumiem vai pretargumentiem pret to. Ir loģiskās dinamikas likumsakarība, pārsātināta /bagātināta aktuālajā apritē dominējoša informācija, iegūst inerci/nogurumu jo pieprasa pastiprinātu enerģiju iegūtai/esošai dinamikai, notiek-dabisks nogurums/izlādes pretreakcija tās aktualizēšanai, un informācijas nesēju apziņas dabisks nogurums, intereses un uzmanības noturēšanā-negatīvu nomācošu/apspiestu (nav iztēles viedokļiem) emociju cirkulācijas noguruma pretreakcija.

      Loģikas relatīvais process.

      Kas ir īstenība-viss kas eksistē/eksistēja iespējamā īstenība, to ko var izveidot uz dabas un informācijas zināšanu objektīvajiem likumiem/abstraktā īstenība, kura var kombinēt virtuāli, bet reāli tā nedarbosies, tikai tās daži elementi atsevišķā atdalītā/autonomā sistēmā. Īstenība ir notikušais/esošais un iespējamais. Katru loģisko vērtību var un tiek novērtēta ar citu/citām relatīvām loģiskām vērtībām kuras veido- vērtību relatīvo summu.

      Ir bāzes informācijas konstantās vērtības/procesu vadības informācijas loģiskās vērtības/mainīgās palīg vērtības/iegūtās tīrās vērtības/piemaisījumu informācijas vērtības.

      Lai risinātu problēmu tā ir jādefinē un jāapzina tās risinājuma dažādas versijas/scenāriji kuri formējas analīzes procesā. Katrai problēmai ir tās adekvātais loģiskais risinājuma loģiskais ceļš, lai panāktu pilnīgu vai tās daļēju risinājumu, vai to atliktu, kad noformēsies vajadzīgie nosacījumi/faktori.

      Lai iegūtu/noformētu vajadzīgo loģiskās informācijas vērtību ir nepieciešams iegūts/esošs informācijas sagatavju izejmateriāls, kurš tālāk tiek apstrādāts/kombinēts noteikta formāta loģiskajos algoritmos kuri piešķir informācijai tās konstruētās īpašības priekš izplatīšanas-, mērķim vai autonomas izlietošanas. Informācijas kombinēšana ir sava veida puzle/vitrāža kur manipulācijās ar informāciju tiek salikts informācijas zīmju izvietojuma zīmējums. Informācija tiek selektīvi -mērķtiecīgi savākta/nolasīta/izlasīta/iegūta un uzskārta datu bāzēs-priekš dažādiem mērķiem, dažādos jēgas izmantošanas scenārijos.

      Loģiskais process- relatīvajos vērtībai izvēlēta/atlasīta derīga/saderīga loģiskā prizma priekš loģisko dzirnavu informācijas apstrādes tehnoloģijas. Loģiskās prizmas modulis ir metodes instruments priekš izvēlētās pozīcijas vadlīnijas un vērtējuma, novērtējuma, procesam iegūstamais vēlamais/prognozētais loģiskais izstrādes/apstrādes produktam. Loģiskais process-izvēlēto relatīvo vērtību to relatīvās saderības/atbilstības darbības definētu mērķu vai situācijas risināšana.

      Izvēloties loģiskā procesā zināmu vai/un vēl nezināmu objektīvu un subjektīvu faktoru dēļ izmantotas, ai neizmantotas relatīvo loģisko vadlīniju vērtības, notiek progresa vai regresa, vai stagnācijas process. Katra izvēlēta procesa vadlīnija tālākos soļos papildina /veido /formē procesu, atbilstoši