Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

zināšanu bāzes. Pieredze definēta terminos/jēdzienos ir likumsakarību noskaidrošana un to izmantošana. Zinot dabas (fizikas) likumus tiek radītas tehnoloģijas, analogi izzinot informācijas darbības/iedarbības likumus tiek vadīta sabiedrība un tās izveidotās sistēmas-civilizāciju/grupu /grupējumu loģisko ideju -ideoloģijas-ietekmes informācijas vērtības.

      Esamības uzbūve ir konstanti loģiska un notikumu darbības notiek ar loģiskiem algoritmiem, citu zināmu formulu lai noformētu sistēmu darbību neeksistē, vismaz zināmi pašlaik nav, var apgalvot, bet pierādīt nevar. Dzīves ritums ir loģiskas ķēdes notikumu plūsma, kuru var izmainīt un tiek mainīta loģiskos lēmumos, loģikas konstrukcijas ietvaros. Katra situācija pieprasa loģisku, tās risinājumu, piedāvājot vai nepiedāvājot variantu versijas. Visas situācijas ir loģisku notikumu summas rezultāts, ir informācijas loģikas produkti, visām situācijām ir vienmēr kāds loģisks risinājums, bet ja situācija netiks pareizi/adekvāti definēta, tad netiks tā loģiski risināta, bet to gaida vienalga loģisks iznākums, pareizāk pret to dalībniekiem neloģisks, citu notikumu darbības iespējamības Esamības sistēmās neeksistē.

      Pieņemsim hipotētiski (kā būtu, ja būtu), ka Esamībai ir identiska pieredze (informācija nesējos) citur no citas,,NE esamības» šeit, tad faktiski esamības evolūcija nevar notikt, bet visu attīstību diktēs pieredzes/vēstures prakse jau uz zināma informācija ar pozīcijas praksi, tad attīstībai būtu cits scenārijs, dominētu pieredze, nevis citi evolūcijas likumi -tīrā informācijas lineāla vektoru laukā, bet jau formalizēta/formatizēta notikumu laukumā. Sākuma sākums visam/ visur/ pirmo reizi, pretī notikumu pirmreizējai pieredzei, duāli pozitīvai, un/vai negatīvai, relatīvajos spriedumos, atkarība no pozīcijas situācijas notikumos.

      Informācijas loģiskās pārvērtības

      Informācijas loģiskai vērtībai ir pašas Dabas pārņemtās, piešķirtās, mantotās universālas pārvērtību īpašības- mainīt loģisko relatīvo vērtību, jo pašas Esamības loģikas funkciju algoritmu uzbūve ir -relatīvu vērtību kombinācijās. Atkarībā no notikumu situācijas-faktoriem-ietekmes pieprasījuma, loģiskā modulācijā tiek noformētā spriedumam selektīvā universālā relatīvā īpašība-relatīvās salīdzinošās vērtības komplekts-salikums noformē relatīvo atzinumu aktuālajam procesa pieprasījumam.

      Tagadnes informācijas un matērijas sistēmu neizbēgamas izmaiņas tuvā, vai/un tālā nākotnē ir bāzes enerģijas inflācijas procesu bāzes garantētā aksioma. Notikumu bāzes enerģijas autentiskie dati/informācija neizmainās, bet izmainās citā informācijas nesējā tās subjektīvais akcentu- kombināciju loģiskais vērtējums, kad informācijas tiek atdalīta/nokopēta no autentiskā notikumu informācijas avota. Jebkurš noticis notikuma mirklis ir vēsture -vēsturē, tuvā- vai/un tālā hronoloģiskā vienotā Esamības identitātes tapšanas inflācijas vēsture. Vēsturiskās iegūtās pieredzes iegūtās zināšanas tiek izmantota tagadnē-modelēšanai loģiskos algoritmos tuvai, vai/un tālākai nākotnei. Dati-informācija attīstās-evolucionē tikai jau uz esošas datu-informācijas-Esamības informācijas eksistences informācijas nesējos tiek nodota stafetes- / bibliotēkās /arhīvos/failos/ presē/medijos/attīstības nepārtrauktas mantojuma dialektikas bāzes likums.

      Nesaistītām laika telpā civilizācijām to attīstības Dialektikas cikli cikliski mainās izmainot laikmeta identitātes simbolus. Bāzes Dialektikas ciklu pamat princips ir viesiem viens, bet izpildījums atšķirīgs, atšķirība no realitātes faktoriem un informācijas attīstības stadijām. Informāciju var izmantot no tālas pagātnes -tagadnē, izslēdzot autentisko tās laika atskaiti. Bāzes vērtīga vērtība ir noderīga jebkurā gadsimtam. Bijušie notikumi ir autentiska vērtība kurus var subjektīvi izcelt no vēsturiskās hronoloģijas, un ar tiem manipulēt-mainot to nozīmi aktuālajam tagadnes subjektīvajam pieprasījumam. Enerģija ir Esamības formētāja, un vienlaicīgi informācijas nesēja. Enerģija Esamībā ir vēstures hronoloģijas objektīvo tālāk izmainīto subjektīvo datu-informācijas nesēja- notikumi ar enerģiju sinhroni izmaina informāciju-viens notikums, bet divi vienoti procesi.

      Datus-informāciju tiek apstrādāta ar loģikas mehānismu noformējot intelekta loģikas secinājumos-loģiskie rezultāti. Katrai informācijas vērtībai ir,,ANTI «vērtība/pretmets. Katra informācijas vērtība var ieņemt pozīciju, vai,,ANTI „pozīciju/citu pozīciju. Informācijas vērtība ir atkarīga priekš, vai /un ar kādu citu relatīvo vērtību tā ir novērtēta. Nomainot vērtējamo relatīvo vērtību izmainās loģiski vērtības novērtējums. Mainot relatīvo vērtību ar informāciju var manipulēt/kombinēt/sintezēt/modulēt izmainot tās relatīvo nozīmi notikumos. Pašu informācijas vienību nevar izmainīt, bet to var izmainīt kombinācijā ar citu informācijas vienību. Teikumā mainot vārdu, terminu, jēdzienu vērtības mainās subjektīvā secinājuma pozīcijā. Sacerējums ir subjektīvs stāsts, bet tomēr subjektīvas pozīcijas versija, kura atkarīga no izvēlētā loģikas tipa veida. Faktiski informācijas vērtējumā-vērtētājs primāri nosaka subjektīvo pozīciju un kādas relatīvās informācijas vērtības tiek izmantotas kontekstiem. Subjektīva pozīcija diktē to, vai/un citu vērtību selektīvu izvēli kombināciju loģiskai pamatojumam, saišu rindai-loģiskais pamatojums loģiskam rezultātam. Loģisko vērtību izvēli diktē primāra pragmātiskā loģika, arī subjektīvās,,patiesības“– (melus) izvēli, kuru,,patiesību» (melus) akceptēt, bet kuriem melu statusu atzīt un to nemainīt. Zinot informācijas nesējus subjektīvo pozīciju un subjektīvo loģikas instrumentu tipus, prizmas var prognozēt to neizbēgamus spriedumus, analogi kā ar bāzes fizikas likumiem to izmantošanu tehnoloģiju produktos.

      Esamības tapšana, civilizāciju attīstīta apziņa pieprasa skaidrojumu/spriedumu, kad, kāpēc, ar kādu jēgu notiek notikumi. Atbildes uz esamības jēgu dot civilizāciju kultūras. Ētika/Cita Ētika/ Ideoloģiju teorijas un to prakse, kā arī katrs sev personības EGO pieprasījumā-pretenzijas pieredzes novērtējums, vēsturiskais novērtējums. Zināšanas tuvāk pietuvina notikumu objektīvam vērtējumam. Ideoloģijas savā vēsturiskā praksē neizbēgami sevi diskriminē Dialektikas procesu ciklos, paliek tikai formāts kurš vēl sevi nav diskriminējis tā ir- Ētika. Dialektikas ciklos noformējas- Cita attīstīta Ētika jaunajam adekvātajām prasībām-savā evolūcijā var piepildīt ar jaunu-modernu vērtējumu un perspektīvu formējamu viedokli. Ētika jaunajā attieksmē var ienest jaunā Civilizācijas vērtību ciklā, ar citu morāles saturu, kur Ētika daļēji var aizvietot Ideoloģijas formātu vai/un palidināt dominējot abu formātu sintēzē. Ētika ir visu pozitīvo cilvēcisko vērtību satura formāts. Ētika ir sabiedrības definētas attieksmes normas -uzvedībai, viedoklim. Bez Ētikas/Citas Ētikas sabiedrību Civilizācijām paliek vēl neizmantots veselā saprāta formāts, bet līdz veselā loģiski adekvātam formātam ir vēl tāls pretrunu ceļš vēl ejams. Sabiedrības organizēšanas vērtība vēl ir harmonijas vērtības, kur formāts pilda sabiedrības pretrunu izlādes daļēju funkciju.

      Esamības, visuma mirklim, skaitļojot Izcelsmes hronoloģijas vēsturi, bet jautājums par esamības jēgas būtību ir visgrūtākais, jo tā atbilde var būt tikai katram subjektīva. Attīstoties zināšanām, līdzi tām attīstās loģiskas versijas -versijās. Informācijas balstoties uz analogiem esamībā esošiem moduļiem tos pielāgo /modulē esamības tapšanas un uzbūves versijām. Viss kas eksistē, eksistēja, eksistēs ir enerģija, un/vai tās transformāciju matērijā, bioloģiskā enerģijas matērija. Enerģija ir dati/informācija nesadalāma vērtība. Enerģija ir informācija, un informācijas nesēja izplatītāja. Enerģijām zina savu autentisko vēsturisko izcelsmi, bet kā tā lai tos izstāsta-vienīgā autentiskās īstenības zinātāja. Esamības viena no eksistences jēgām ir kustība, kura izveido telpu un relatīvo laika atskaite ritējumu. Esamības jēgu iegūstam modulējot pretējus procesus-ja nav kustības, inflācijas tad neformējas sistēmas, nav attīstības-nav nekā, nav pat cerības, nav grantēto pārmaiņu, ko nodrošina