Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

tikai ar/no realitātes vērtībām/ notikumiem/ moduļiem, tikai nereālā kombināciju izpildījumā emociju enerģijas nesējā. Fantāzijās var modulēt citu realitāti, kur nedarbojas daži bāzes likumi kurus var aizvietot ar hipotēzēm, bet tikai fantāzijās nevis realitātē, ja vienīgi informatīvo tehnoloģiju iespējās-virtuālā realitāte/abstraktajā realitātē. Virtuālā realitāte/abstraktā fantāziju/vīziju realitāte, bet emocijas tās procesa nesējiem īstas/dabiskas-bioķīmiskas un to motivētas darbības reāli pārdzīvotas.

      Duālisms-Esamības realitāte un fantāziju virtuālā realitāte-dažādas fantāzijas izraisa līdzvērtīgu darbību mēģinājumus realitātē, un darbības realitātē rosina tālākās modulācijas fantāzijām realizēties citos informācijas nesējos, un duāli pretēji, realitātes īstenība liek tālāk attīstīt reālo informāciju abstraktās fantāzijās realitātes informācijas nesējos. Ja abstrakti kombinētas loģiskās vērtības bez realitātes nodrošinājuma loģiskajam saitēm tiek vispārināti deklarētas reālam izpildījumam, procesu pārņem un vienalga diktē objektīvie loģiskie vērtību mijiedarbību likumu likumsakarības- reālām motivācijas darbībām-fantāzijas viens formāts, bet realitāte cits formāts ar argumentu pieprasījumu. Fantāzijas ir motivācijas nodrošinājums izzināt realitātes iespēju likumsakarības, lai tās realizētu citā priekš tām attīstītā realitātes formā/formātā pēc pamat jēgas būtības.

      Relatīvā vērtību loģistika

      Sistēmas notikumu plānošanas loģistika notiek ar plānoto loģikas secinājumu izpildi, plānotos loģistikas notikumu darbību soļos. Loģikas-loģistikas mērķis apzināt informācijas avotus kur iegūt-precizēt nepieciešamo/iztrūkstošo/autentisko informāciju. Loģistikas jēga ir darbības ar resursiem laikā/telpā resursu nesējos, to pārvietošana-pozīcijas maiņa sistēmu funkciju nodrošinājuma pieprasījumam. Fakta konstatācija loģistikas notikumam realitātē un saņemto tiešsaistē datu/informācija tiek apstrādāta loģiskos secinājumos, kuri atkarībā no pieprasītām aktualitātēm ierosina vai neierosina veikt izmaiņas loģistikas vadības notikumu ķēdes posmos.

      Lai veiktu darbības /procesus sistēmā ir nepieciešami dati/ informācija —operatīvā/taktiskā/stratēģiskā-resursu/laika limita/notikumu vietas/saistīto informācijas nesēju informācijas apmaiņas nodrošinājums. Informācija saņemta vai/un iegūta no citu sistēmu informācijas nesējiem (avotiem) ir jāpārbauda uz tās atbilstības autentiskajiem notikumiem, vai/un – nav mainīta vērtējošā relatīvā vērtība. Katrai situācijai ir nepieciešama konkrēta adekvāta informācija un/vai norādes uz to. Situācijas risināšanu izšķir nevis pieejamais daudzums informācijas, bet tieši vajadzīgās-konkrētās atrašanas ātrums. Informācija ir notikuma faktu autentiska vai/un izmainīta/apstrādāta/pārstrādātā modulēta vai/un informācijas pirmavota pārkopēta citā kopijā- izplatītāju subjektīvos (komentāri, viedokļi, secinājumi, vispārinājumi, konteksti, selektīvi atdalīta, daļēji dzēsta) motivācijas situācijas pozīcijas pārstrādātais produkts. Katra relatīvi subjektīvā pozīcija —taktiskā/stratēģiskā vai operatīvā var formēt citu vērtējumu, sapratni par notikušiem vai plānotiem notikumiem.

      Esamības uzbūve-sistēma sistēmās, pamatu nesošās (relatīvi laikā) un pagaidu mainīgās, cikliskās, pārvērtību vērtības ir katalizatori /ierosinātāji jaunu tēmu tapšanai. Sistēmu pārvērtību ierosinātāji ir jaunie evolucionējušas citas resursu īpašību sistēmas, kuras dot iespēju veidot cita satura piepildījuma sistēmas un to kontroles sistēmas. Lai taptu izveidota plānota notikumu sistēma, ar vienreizēju uzdevumu vai cikliski atkārtojošiem uzdevumiem ir jānoorganizē atbilstoši resursi notikumu etapiem pret mērķa virsuzdevumu-sistēmas funkcionēšanas jēgu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jēgas faktors selektīvais katram-motivācijā. Organizēta sistēma vienreizējam etapa notikumam tās veiktās pozitīvās vai negatīvi vērtētās darbības paliek tālāk dažādos informācijas nesēju laukos-vērtējums. Notikumos piedalījusies pagaidu funkciju etapa nodrošināšanas sistēma var kļūt par visas sistēmas struktūras integrētu sistēmu.

      Procesa nodrošinājums-pamat faktors ir sistēmas etapu/funkciju izpildes laiks kur resursa esamība/atbilstība/funkcionēšanas īpašības ir organizētas vienā stratēģiskā un operatīvo kontrolēto notikumu ķēdē. Notikumu ķēdes elementiem ir pamatfunkcijas un palīg funkcijas, resursa nesošā līnija un vadības/korekcijas līnijas procesiem.

      Loģiskā jēgas saturs sastāv no dažādām relatīvajām vērtībām-aktuālās pretenziju vērtības/mērķu vērtības/sociālās statusa vērtības/plānu vērtības/vīziju vērtības/fantāziju vērtības/tēlu vērtības. Loģisko vērtību efektivitātes un kvalitātes kombināciju izmantošana sistēmā nosaka tās pozīciju spēku un adaptācijas īpašības.

      Loģistikas būtība ir resursu/darbību/procesu optimizācija uz iegūtām prakses zināšanām. Teorētiski nepamatota vai citas neadekvātas pieredzes izmantošana var un noved pie sistēmas disfunkciju aktivizēšanos resursu neadekvātu pret balansa pārslodzi un ilgtermiņa izsīkumu darba spēju samazināšanos-kaitējošs faktors. Notikumu notikušu vai ir jā notiekošu plānošana iespējamos resursu darbības laikos, sistēmas dinamikas nesošais laiks.

      Loģistikas process informācijas saņemšanas un nodošanas apmaiņas iespējamības resursu/tehnoloģiju piesaistāmais vai esošais nodrošinājums. Loģistika plānoto notikumu un notiekošo informatīva kontrole un adekvāta pret situāciju analīze un lēmumu tālāku pieņemšana. Loģistika sistēmas un palīg sistēmu notikumos resursu un informācijas nesēju sagatavotība un atbilstība uzdevumu veikšanai. Loģistika-sistēmas notikumu definēta dalībnieku lomu sadale un kontroles instrumentu definēšana/sankcijas/sodi.

      Loģikas secinājumu izpilde notiek plānotos loģistikas notikumu darbību soļos. Loģistikas jēga ir darbības ar resursiem saskaņotās laika vienībās to pārvietošana sistēmu pieprasījumam. Loģistikas notikumus realitātē un no tiem saņemto datu/informāciju tiek apstrādāta loģiskos secinājumos, kuri atkarībā no pieprasītām aktualitātēm ierosina vai neierosina veikt izmaiņas loģistikas notikumu ķēdē tās posmos.

      Lai veiktu darbības /procesus sistēmā ir nepieciešama informācija —operatīvā/taktiskā/stratēģiskā-resursu/laika limita/notikumu vietas/informācijas nesēju apmaiņas nodrošinājums. Informācija saņemta vai/un iegūt no citu sistēmu informācijas nesējiem. Lai apzinātu situāciju ir jāizskaitļo notikumu dalībnieki vai/un notikuma autentiskās informācijas nesēji, vai/un informācijas pieslēgšanās kanāli piekļuvi tai. Informācija ir notikuma faktu autentiska vai/un modulēta jau no informācijas izplatītāju subjektīvās sapratnes- (komentāri, viedokļi, secinājumi, vispārinājumi, konteksti, selektīvi atdalīta) motivācijas situācijas pozīcijas.

      Katra relatīvi subjektīvā pozīcija —taktiskā/stratēģiskā vai operatīvā var formēt citu vērtējumu, sapratni par notikušiem vai plānotiem notikumiem. Loģiski pamatots apgalvojums vēl nav īstenība, bet var būt ticama konteksta virzīts.

      Esamības uzbūve-sistēma sistēmās, pamatu nesošās (relatīvi laikā) un pagaidu mainīgās, cikliskās, pārvērtību katalizatori ierosinātāji. Sistēmu pārvērtību ierosinātāji ir jaunie evolucionējušie resursu īpašību sistēmas, kuras dot iespēju veidot cita satura piepildījuma kontroles sistēmas. Lai taptu izveidota plānota notikumu sistēma, ar vienreizēju uzdevumu vai cikliski atkārtojošiem uzdevumiem ir jānoorganizē atbilstoši resursi notikumu etapiem pret mērķa virsuzdevumu-sistēmas funkcionēšanas jēgu. Resursu ieguvei un piesaistei ir jēgas faktors selektīvais katram-motivācijā. Organizēta sistēma vienreizējam etapa notikumam tās veiktās pozitīvās vai negatīvi vērtētās darbības paliek tālāk dažādos informācijas nesēju laukos-vērtējums. Notikumos piedalījusies pagaidu funkciju etapa nodrošināšanas sistēma var kļūt par visas sistēmas struktūras