Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

sistēmā, ir/ vai nav- ar loģisko jēgu-pozīcijai, jēgu /vai bezjēdzību- iegūst pārmaiņu darbību/ bezdarbību notikumu procesā, kad to vērtība aktualizējas un noskaidrojas, priekš/ vai- savstarpējas mijiedarbībās mainās-uz negatīvu/ vai pozitīvu vērtību /vai neitrālu jēgas vērtību

      – Vērtības jēga ir -tās izmantojamā nozīme aktuālajām loģiskajām darbībām

      – Lielas nozīmes jēga ir ja -definētas loģiskās darbības, lai atrisinātu problēmas situāciju-aktuālo risinājumu loģiskā jēga

      – Jēgu var kvalificēt atkarībā no veiktajām darbībām, kuras, ir/ vai nav -nesušas nepieciešamās izmaiņas sistēmā, liela jēga /vai maza jēga, vai bezjēdzīga -kur nav bijušas adekvātas darbības, bet tikai imitācija ar slēptiem individuāliem motīviem pret sistēmu, kuri motivācija gan ar jēgu piepildīta.

      – Ar jēgas vērtējumu var protams manipulēt-loģiskie jēgas slazdi viltībā, ar it kā pamatotu loģisko jēgu

      – Ideoloģijas pieprasījumā vērtība var novērtēta abstrakti, ka to jēga ir nozīmīga-abstraktais jēgas novērtējums

      – Ir objektīvais vērtības novērtējums- ir adekvāts jēgas saturam

      – Ir subjektīvais vērtības novērtējums -atkarīgi no relatīvā spēka ietekmes potenciāla kurš formē jēgas pozīciju

      – Loģiskā sistēmas jēga- vieniem sistēmas grupas-grupējumu dalībniekiem darbības var būt jēdzīgas-jēgas pilnas, bet citiem bezjēdzīgas-to izmantošana, resursa parazītiska izsūkšana -izšķērdēšana, kas apdraud to tālāku eksistenci, ko ir izdarījuši citu sistēmas ietekmētāju dalībnieku jēgas motivētas darbības

      – Ja notikumu vērtējums iegūst neloģiskas darbības, atbilstoši iegūst notikuma vērtējums bezjēdzības statusu

      – Loģiskā jēga-darbības atbilst, vai- ir adekvātas priekš/ vai pret notikuma situācijas pieprasījumu-situācija risināšanai

      – Loģiskā jēga-vai loģiskās pretdarbība atbilst reālai sistēmas pretdarbībai

      – darbību jēga ir -būt noderīgam-vajadzīgam-pieprasītam priekš

      relatīvajam sistēmu vērtībām

      – jēgas vai bezjēdzības novērtējums ir atkarīgs- vai ir sasniegti uzstādītie pretenziju mērķi

      – pretenzijas mēraukla jēgai/ vai bezjēdzībai -vēl viena relatīvā vērtētāja vērtība

      – jēga ar pievienoto vērību, kad resursu ir mazāk zaudēts, nekā loģiskās jēgas darbībās iegūts-summas vērtība

      – Abstrakto vērtību jēga priekš ideoloģijas idejām sistēmās

      – Tehnoloģisko sistēmu savstarpēji saistītu loģiskās ķēdes jēga-loģisko elementu neizvietojamajās nepieciešamība visai loģiskai komplicētās sistēmas jēgas būtībai

      – Ideoloģiskas/politiskās sistēmas vērtību jēga identitātei-tēlam

      – Nepatiesības jēga -taktiskiem manevriem lai iegūtu resursus

      – Ietekmes informācijas vērtību moduļa jēga- priekš varas pieprasījuma

      – propagandas jēga -lai ietekmētu sabiedrības un indivīdu apziņu priekš citiem nedefinētiem mērķiem-vērtība jēgu iegūst ja ir relatīvais pieprasījums

      – Veikt darbības, kuras atnes, papildina vērtību summu, papildina pamatvērtību ar tai pievienoto vērtību

      – Nav jēgas tad, kad patērētie resursi/līdzekļi nebagātina sistēmu, bet nes tikai zaudējumus

      – Ir relatīvā jēgas būtība, pret ko vērtē-sistēma tiek iepludināti milzīgi resursi, bet no tiem reāls labums tiek dažiem viltīgiem indivīdiem, bet pati sistēma sabrūk-selektīvā jēga sistēmas dažiem dalībniekiem/darboņiem

      – Katram sistēmas elementam ir būtiska nozīme lai sistēma funkcionētu -loģisko elementu jēga

      – Jēgas vai bezjēgas novērtējums var neatbilst loģiskajam novērtējumam jēgai

      – loģikai var būt dažādas relatīvās salīdzinošās vērtības-relatīvo vērtību neatbilstība

      – Neatbilstošas pretdabiskas darbības vienā sistēmā ir pazemojušas, un tiek izmantotas kā zemākās vietas (hierarhijas, lielākais iespējamais pazemojums) ierādīšanu sistēmā, citur ideoloģijas propagandas atbalstīta iegūst citu propagandas ideoloģisko vērtību, pat varas iegūšanas vērtību, kur citā sistēmā tas būtu principiāli pēc lietu būtības sapratnes neiespējami -relatīvā vērtība/nevērība atkarīga no sistēmas vērtējuma-relatīvais cits vērtējums samaina nevērību uz vērtību. Ideoloģija izmanto ne vērtību kura kļuvusi par testu, kā ideoloģijas atbalsta lojalitātes pārbaudi. Ideoloģijas ideja ir pārņemta no civilizāciju rītausmas rituāliem, kad lai iegūtu grupas/grupējumu lojalitāti ir jāiziet dažādiem rituālu, tuvu pazemojumam procedūrām, kur dažreiz ir satopamas vieglākās formās arī attīstītās ideoloģijās jaunākos laikos.

      Loģiskās versijās tiek argumentos apgalvoti iespējamie/neiespējamie notikumi, ticami/neticami spriedumi, vai/un loģiski/neloģiski pieņēmumi. Loģika ir enerģijas pašas kontrolēts izziņas instruments. Enerģija pati sevi kontrolē un vienlaicīgi informācijas apstrādātāju/formētāju/kombinētāju loģiskie kombināciju atbilstībām, priekš iespējamas, un/vai tikai enerģijai zināmajai vēsturiskai hronoloģiskai autentiskai īstenībai, adekvātam loģiskam slēdzienam. Tikai tad ja ir apzināti visi notikuma faktori/iemesli loģika dot pilnīgi viennozīmīgu, bez pretrunas elementiem loģisko spriedumu. Tuvu īstenībai ir tāds loģiski argumentos pamatos rezultāts, kur pat abstrakti nevar apšaubīt notikumu loģiskā algoritma loģiskās darbības/pretdarbības, kā vienīgo iespējamo scenāriju notikumam-tuvu autentiskam. Pie īstu atbilstošu loģisko argumentu izmantošanas nonāk pie adekvātā slēdziena, loģiski sinhronizējas apziņā visas notikumu darbības ar apziņā loģiskās harmonijas pavadošām emocijām-Dabas jaunrades balva par īstenības loģiku. Var īstenības novērtējumu meklēt pie autoritātes, bet tomēr lai to novērtē pati enerģija ar emociju reakciju, ir /vai nav īstenība-autentiski objektīva, autentiskais esamības vērtētājs-bāzes informācijas avots. Ja vēl nav atrasta loģisko spriedumu īstenība, bet tikai,,subjektīvā patiesība «», tad rodas šaubas, kuras pavada nepārtrauktā atbilstošu citu argumentu meklēšanā ar emocionālu sapratni, ka -un/vai/ja/ne, nepabeigts vēl ir loģiskai uzdevums. Informācijas analīzē ir paradokss-informācija ir enerģija, īstenības meklējumos enerģijas noformēto informāciju, pati pēta sevi-ar enerģiju-bioloģiskās matērijas intelektu, meklē loģikā jēgas būtību. Informācijas loģiku adekvātus apziņas spriedumus nedot/maisa/bloķē personības EGO un sabiedrības,,apziņas» sistēmas uzskati, stereotipi, statuss, tas ir likumsakarīgi jo sabiedriskas sistēmas organizēšana ir subjektīvi interpretēta informācijas vērība, kombinējot to sistēmas identitātes aktuālai jēgai- (ES-MĒS) domājam identiski (kopēšanas rezultāts) -esam ar tādām informācijas spriedumu vērtībām. Subjektīvā identitātes vērtība ir konkurences-izdzīvošanas adaptīvās vērības modulis- atbilstošu vērtību akceptam sabiedrībā. Pārsvarā loģiskā veselā saprāta adekvātus neatkarīgus spriedumu bloķē pretpols -izdzīvošanas instinkts, sugas esamības eksistences-attīstības, vairošanās garantētās fundamentālās bāzes informācijas vērtības- informāciju transformējot adaptācijas algoritmos.

      Primāri tapis, vai jau- eksistējis Esamības tapšanas likums, ierosināja enerģijas eksplozijas primāro notikumu. Tapa laika -telpa-dimensijas-Visums, vietu enerģijai- matērijai pašai (auto) realizēt savu iespēju potenciālu un to veiksmīgi veic. Enerģijas nezūdamības likums nodrošina