Madame Tiso. Slavas cena. Mišela Morena

jusi Liene Akmens

Maniem redaktoriem Heterei Lazārai, Metjū Kārteram un Elisonei Makeibai – ā tout seigneur tout honneurjeb godu, kam gods pienākas

      Pateicības

      Kā vienmēr, mana dziļākā un sirsnīgākā pateicība pienākas manai ģimenei. Es nespēju iztēloties, kā spētu rakstīt, ja man nebūtu bezgala dāsnā vīra Metjū Kārtera atbalsta. Viņš par izdevējdarbību zina daudz vairāk, nekā jebkuram citam vīram jebkad būtu jāzina. Tāpat esmu pateicīga savam tēvam, kurš nodevis man savu mīlestību un kaisli uz vēsturi, un savai mātei par pastāvīgo un nenogurstošo palīdzību. Un saviem brāļiem Robertam Morenam un Robertam Smolam es saku paldies par neatslābstošo iedrošinājumu. Vēl es pateicos daudzajiem draugiem, kas allaž ir atsaucīgi maniem lūgumiem – ceru, ka reiz spēšu jums to kompensēt. Jau ilgi pirms tam, kad tika publicēta mana pirmā grāmata, draugi un ģimenes locekļi uzskatīja mani par rakstnieci, un tā ir viena no izcilākajām dāvanām, kādu autors var saņemt, – ticība un uzmundrinājums.

      Man ir neticami paveicies attiecībās ar izdevniecības Random House nodaļu Crown, kurā strādā paši uzcītīgākie un brīnišķīgākie cilvēki izdevējdarbības nozarē. Esmu parādā milzīgu pateicību savai tehniskajai redaktorei Sūzanai Braunai; atbildīgajai redaktorei Sindijai Bērmenai; Petijai Bērgai un Džejam Sonsam mārketinga nodaļā; Daienai Mesinai reklāmas nodaļā; Dženiferei O’Konorai mākslinieciskās noformēšanas nodaļā un Kirai Peikovai. Crown pārdošanas nodaļas komanda uzraudzīja, lai mani romāni tiek izplatīti tālu un plaši, un viņi par atbalstu ir pelnījuši manu visdziļāko atzinību. Vārdos neizteicams paldies arī Lorai Krispai, kura panāca to, ka izdevniecība Target nolēma savā “Lasītāju kluba” rubrikā uzrakstīt atsauksmi par manu grāmatu “Nefertiti”.

      Protams, vislielākā pateicība pienākas manai neparastajai redaktorei Heterei Lāzarai. Redaktora darbs krietni pārsniedz ierasto pienākumu loku, taču Hetere ar visu lieliski tiek galā, tādēļ katra diena kopā ar viņu ir absolūts prieks. Džuljana Benvidesa, Džesika Brakamontesa, Sāra Krostveita, Šāntele Dosa un Ešlija Tērnere bija nenovērtējamas palīdzes manos pētījumos par Versaļu un Franču revolūciju. Un neviens no šiem pētījumiem nebūtu iespējams bez brīnišķīgajiem zinātniekiem, kas rakstījuši par astoņpadsmito gadsimtu. No daudzajām grāmatām, kuras es izmantoju kā avotus, absolūti neaizstājamas izrādījās šīs: Kate Berridge. Madame Tussaud: A Life in Wax; Caroline Weber. Queen of Fashion: What Marie Antoinette Wore to the Revolution; Antonia Fraser. Marie Antoinette: The Journey; Elisabeth de Feydeau. A Scented Palace: The Secret History on Marie Antoinette’s Perfumer; Simon Schama. Citizens: A Chronicle of the French Revolution.

      Es esmu ļoti pateicīga Ketijai, Dastijam un Ešlijai Rodsiem, kas atļāva man šo romānu uzrakstīt viņu vēsturiskajā namā Kalifornijas štata dienvidos. Līdzīgu atzinību esmu parādā daudzajiem lieliskajiem emuāru rakstītājiem, kas pauduši savu viedokli par manām grāmatām, – šie cilvēki manai sirdij ir ļoti tuvi!

      Visbeidzot es gribētu pateikties savam fantastiskajam aģentam Denam Lezaram, kura padomi un ieteikumi ir nenovērtējami. Es nepazīstu nevienu citu, kurš tik kaismīgi nodotos savam darbam! Īpašs paldies arī Majai Nikoličai un Anharadai Kovalai, kas palīdzēja nogādāt šo romānu pie lasītājiem visā pasaulē.

      Franču revolūcijas hronoloģija

      1789. GADA 5. MAIJS

      Ģenerālštati sapulcējas Versaļā. Pirmo reizi visas trīs kārtas – garīdzniecība, muižniecība un tautas pārstāvji – sanāk vienkop

      1789. GADA 17. JŪNIJS

      Trešā kārta pasludina sevi par Nacionālo sapulci

      1789. GADA 14. JŪLIJS

      Bastīlijas krišana

      1789. GADA 27. AUGUSTS

      Pieņemta Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija

      1789. GADA 5. UN 6. OKTOBRIS

      Parīzes sievietes dodas uz Versaļu un piespiež karalisko ģimeni pārcelties uz Parīzi

      1791. GADA 1. OKTOBRIS

      Uz sēdi sanāk Likumdošanas sapulce

      1792. GADA 20. APRĪLIS

      Francija pieteic karu Austrijai

      1792. GADA 10. AUGUSTS

      Pēc uzbrukuma Tilerī pilij karaliskā ģimene nodod sevi Likumdošanas sapulces aizsardzībā

      1792. GADA 2. LĪDZ 6. SEPTEMBRIS

      Septembra slaktiņi

      1792. GADA 21. SEPTEMBRIS

      Monarhija ir likvidēta

      1793. GADA 21. JANVĀRIS

      Luijs XVI tiek sodīts ar nāvi

      1793. GADA 1. FEBRUĀRIS

      Francija pieteic karu Lielbritānijai

      1793. GADA 6. APRĪLIS

      Tiek dibināta Sabiedrības glābšanas komiteja. Tās mērķis ir iznīdēt visus “nodevējus” un ikvienu, kurš tiek uzskatīts par draudu revolūcijai

      1793. GADA 5. OKTOBRIS

      Tiek ieviests jauns – republikas – kalendārs, laika skaitīšanu sākot ar republikas proklamēšanas dienu, proti, 1792. gada 22. septembri

      1793. GADA 16. OKTOBRIS

      Karaliene Marija Antuanete tiek sodīta ar nāvi

      1794. GADA 7. MAIJS

      Robespjērs pasludina Augstākās būtnes kultu

      1794. GADA 8. JŪNIJS

      Robespjērs vada Augstākās būtnes festivāla svinēšanu

      1794. GADA 10. JŪNIJS

      Tiek pieņemts 22. preriāla likums, mudinot pilsoņus denuncēt ikvienu, kurš var būt kontrrevolucionārs

      Galvenie tēli

      Marija Antuanete – Francijas karaliene

      Artuā grāfs – karaļa Luija XVI jaunākais brālis

      barons de Bezenvāls – Šveices gvardu komandieris, Abrielas de Bezenvālas tēvs

      Žoržs Dantons – revolucionārs un žurnālists

      Žaks Luijs Davids – gleznotājs

      Kamils Demulēns – jurists un revolucionārs žurnālists

      Lisila Diplesī – jauna revolucionāre, saderinājusies ar Kamilu Demulēnu

      Tomass Džefersons – Amerikas sūtnis Francijā

      princese Elizabete – karaļa Luija XVI māsa

      Anna Grosholca – Marijas Grosholcas māte

      Izabella Grosholca – Johana Grosholca sieva un Paskāla māte

      Marija Grosholca – Kurtisa “brāļameita”, vaska figūru meistare, izpriecu organizētāja

      Edmunds Grosholcs – Marijas vecākais brālis, Šveices gvardes kapteinis

      Johans Grosholcs – Marijas vidējais brālis, Šveices gvardes karavīrs

      Volfgangs Grosholcs – Marijas jaunākais brālis, Šveices gvardes karavīrs

      Filips Kurtiss – vaska figūru meistars, izpriecu organizētājs

      marķīzs de Lafajets – franču aristokrāts, Amerikas Neatkarības kara varonis

      Elizabete Vižē-Lebrēna – populāra