VIENKĀRŠI PAR TICĪBU DIEVAM. ALINA ARHIPOVA

šo problēmu varēja tikai Pats Dievs, kurš, neskatoties uz notiekošo, turpināja un turpina mīlēt Savu radījumu.

      Domāju, ka Dievam bija plāns cilvēku pestīšanai tūdaļ pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas. Jo Viņš mūs mīl, kā Tēvs mīl savus bērnus. Jebkurā gadījumā daudzus gadsimtus, Vecajā derībā Dievs Tēvs apsolīja caur praviešiem, ka nāks Pestītājs. Un cilvēki gaidīja. Taču neviens nezināja, kad tas notiks, gluži kā šodien, neviens nezina, kad Kristus atnāks otro reizi, kā bija solījis!

      Bet pienāca tā diena, precīzāk nakts, kad piepildījās Dzimšana, kad apsolītais Pestītājs piedzima kā mazulis Jēzus.

      Vairums cilvēku nesaprata to, jo gaidīja Pestītāju Ķēniņu visā tā spozmē, bet Dievs atnāca kā mazulis. Tikai dažiem tajos laikos bija dots zināt, ka dzimis Jēzus Kristus Pestītājs!

      Par šo Pestītāju tad arī kļuva Dieva Dēls, kurš atstājis visu Viņam pienākošos slavu Debesīs, nolaidās uz zemes kā cilvēks, lai uzņemtos visus cilvēces grēkus vienā reizē uznest krustā un uzvarētu nāvi. Ar savu uzvaru Jēzus Kristus dāvāja cilvēkiem, kuri Viņam ticēja, Dieva dāvanu – atbrīvošanas ceļu no grēkiem un mūžīgu dzīvi ar Viņu.

      Tas ir ļoti svarīgi visiem cilvēkiem. Dievs izpildīja Savu apsolījumu, kuru darīja zināmu caur daudziem Vecās derības praviešiem. Turpmākajos pantos mēs redzam pravietojumus, kurus piepildīja Jēzus Kristus Savā nāves dienā:

      Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts Viņam mums par atpestīšanu, ar Viņa brūcēm mēs esam dziedināti.

      Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus Viņam.

      Kad Viņš tika sodīts un spīdzināts, Viņš padevās un neatdarīja Savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā Viņš apklusa un neatdarīja Savu muti.

      No smagiem pārdzīvojumiem un tiesas spaidiem Viņš gan dzīvē bija atsvabināts. Bet kas gan no Viņa laikabiedriem izprata Viņa dzīves gaitu un padomāja par to, ka Viņš jau bija aizrauts no dzīvo pasaules, ka manas tautas pārkāpumu dēļ Viņam bija uzlikts sods?

      Kapu Viņam ierādīja ar bezdievjiem, bet Savā nāvē Viņš bija ar bagāto, kaut gan nekādu netaisnību Viņš nebija darījis un viltības nebija Viņa mutē.

      Bet Tas Kungs bija lēmis viņu satriekt ar ciešanām. Kad Viņš nodos Savu dvēseli par salīdzinājuma upuri, Viņš redzēs izaugam jaunu dzimumu un dzīvos ilgi, un Tā Kunga gribas piepildīšana svētīgi sekmēsies ar Viņa rokas darba palīdzību.

      No dvēseles ciešanām Viņam radīsies panākumu papilnam; ar Savu atziņu Mans taisnīgais kalps palīdzēs daudziem iegūt taisnību, uzņemdamies uz Sevi viņu noziegumus.

      Tādēļ Es Viņam piešķiršu Viņa daļu starp daudzajiem lielajiem Viņam pašam par ieguvumu, un stiprie lai dalās ar viņu laupījumā atlīdzībai viņam par to, ka Viņš nodeva Savu dzīvību nāvē un tika pieskaitīts ļaundariem, kaut gan Viņš nesa daudzu grēkus un aizlūdza par ļaundariem. (Jesajas 53:5—12)

      Trešajā dienā Jēzus Kristus augšāmcēlās! Un tagad ikviens cilvēks, kurš bijis grēku nožēlā un aicina augšāmcēlušos Kristu Pestītāju savā dzīvē un savā sirdī, būs glābts – grēkam un nāvei vairs nebūs vara pār viņu. Dieva mīlestība dod cilvēkiem šo vareno svētību! Tas nozīmē, ka tagad cilvēks tiek pestīts ne caur baušļu pildīšanu, bet caur ticību Dievam Dēlam Jēzum Kristum!

      Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.» (Apustuļu darbi 4:12)

      Brīdī, kad mira Kristus, Jeruzālemes templī no augšas līdz pat apakšai pārplīsa priekškars, kas atdalīja Svēto vietu no Svētnīcas. Svētnīca bija vieta, kur ieradās Dievs. Tikai reizi gadā un tikai virspriesteris drīkstēja tur ieiet, lai izlūgtos Dieva klātbūtni. Ja viņš uzdrošinātos ieiet neattīrījies, ar grēku sirdī, tad tanī pat brīdī mirtu. Tad vajadzētu viņu no turienes izvilkt ar virvi, kuru vienmēr pirms tam piesēja virspriesterim pie kājas, pirms viņš iegāja aiz priekškara.

      Bet Kristus, paņēmis cilvēces grēkus uz Sevi, nojauca sienu, kas atdalīja cilvēku no Dieva, un priekškars pārplīsa ar Dieva roku no augšas līdz pat apakšai. No tā brīža cilvēkiem ir dota iespēja nākt pie Kunga, kur vien viņi vēlas, un uzrunāt Dievu tieši.

      Tādēļ, turieties pie Kristus! Jo Kristus teica:

      Jēzus viņam saka: «ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani». (Jāņa ev. 14:6)

      “Cilvēks var pacelties Debesīs, ja arī viņam nav bagātības, slavas un draugu, bet viņš nekad tur neatradīsies bez Kristus”

Kristiešu citāts

      Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu! (2.Korintiešiem 5:20)

      Pestīšanu cilvēks var saņemt tikai, kamēr viņš dzīvo te, uz zemes. Jo pieņemt pestīšanu no Kristus – tas ir katra cilvēka personisks lēmums. Neviens cits viņa vietā šo lēmumu nevar īstenot, pie labākās gribas. Tādēļ, ja cilvēks nomirst, nepieņēmis Kungu Jēzu savā sirdī, tad viņam, diemžēl, jau vairs nevar palīdzēt. Nekur Bībelē nav minēts piemērs, ka apustuļi vai Kristus mācekļi lūdz par mirušo pestīšanu. Jo pestīšanu saņem tikai dzīvie.

      4. PATIESĀ LIELDIENU NOZĪME

      Vai esat domājuši, ko patiesībā nozīmē Lieldienas? Kādēļ tās svin visā pasaulē?

      Uz Lieldienām cilvēki krāso olas, ēd šokolādes zaķīšus, cep plāceņus (neraudzētā maize), utt. Vai tajā ir būtība? Protams, nē! Būtība ir pavisam cita.

      Kad Dievs izveda Savu tautu no Ēģiptes, tad, lai ietiepīgais faraons beidzot viņus atlaistu, bija dots pēdējais – desmitais sods Ēģiptei. Nāves eņģelim bija jāiet cauri visai Ēģiptei un jāiznīcina visi pirmdzimtie – kā cilvēki, tā arī dzīvnieki. Bet, lai neiznīcinātu ebreju tautas pirmdzimtos, Dievs pavēlēja viņiem ieturēt Lieldienas (Pasha). Viņiem bija jāņem jaundzimušais jērs bez trūkumiem un plankumiem un jāpienes to par upuri, lai ar tā asinīm slacītu sava nama logu un durvju ailas. Tā bija zīme nāves eņģelim, ka šajos namos nevienu aiztikt nedrīkst – ieraugot šo zīmi, viņam jāiet garām. (2.Mozus 12:1—51)

      Pēc daudziem gadiem Dieva Dēls tika sists krustā, kļūdams par pilnīgu Dieva Jēru visiem cilvēkiem, lai izvestu viņus no grēka verdzības, kā savulaik caur Mozu Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes verdzības. Šodien Viņa svētās asinis ir uz visu to sirds ailām, kas pieņēmuši Kristu un noticējuši Viņam. Tieši Dieva Dēla asinis aizsargās pestītos no nākotnes bardzības, kad Dievs nāks sodīt zemi. Tā ir zīme, ka šie ļaudis pieder Kristum, jo Viņš par viņiem jau samaksājis.

      5. KĀ UZAICINĀT KRISTU SAVĀ SIRDĪ

      Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani. (Atklāsmes 3:20)

      Kristus arī šodien klaudzina sirdī katram cilvēkam, lai viņu pestītu. Tās ir īpašas durvis, jo rokturis tām atrodas tikai jūsu pusē. Tikai jūs variet lemt, ko ielaist savā sirdī, jo Dievs ir devis izvēles brīvību.

      Jo,