VIENKĀRŠI PAR TICĪBU DIEVAM. ALINA ARHIPOVA

DIEVAM

      ALINA ARHIPOVA

      Vāka dizainers ALINA ARHIPOVA

      Fotogrāfs ALINA ARHIPOVA

      Tulkotājs Ilze Baltais

      Korektors Ilze Baltais

      © ALINA ARHIPOVA, 2021

      © ALINA ARHIPOVA, vāka dizains, 2021

      © ALINA ARHIPOVA, fotogrāfijas, 2021

      © Ilze Baltais, tulkojums, 2021

      ISBN 978-5-0053-7182-9

      Grāmata izveidota intelektuālajā izdevniecības sistēmā Ridero

      Grāmata veltīta Robertam Sakulovam, kurš ticēja, meklēja un atrada vissvarīgāko…

      «Un mana cerība turas pie Jēzus,

      Lai slava skan Viņam varenāk!

      Savas dzīves skrējienu beigšu,

      Bet turpināšu mūžībā —

      Nē, ne jau es, bet Kristus manī!»

      Kristiešu dziesma

      VIENKĀRŠI PAR TICĪBU DIEVAM

      Kristietībā pastāv vairākas konfesijas – pareizticīgie, katoļi, protestanti (luterāņi, baptisti, vasarsvētku, harizmāti…). Ļoti viegli apjukt. Mans mērķis nav pateikt jums, vai kāda no konfesijām ir tā pareizā, un kura nē. Es ticu, ja cilvēks dedzīgi meklē Dievu, tad Dievs pats atved cilvēku tur, kur viņam jābūt.

      Pamatā konfesijas viena no otras atšķiras ar baznīcas ēkas izskatu, tās iekšējo iekārtojumu, kādos cilvēku noteiktos nosacījumos, tradīcijās, paradumos, pielūgsmes stilā un svētrunā.

      Bet visu konfesiju mācību būtība ir vienota:

      1. Dievs ir Trīsvienība! Dievs – Tēvs, Dievs – Dēls un Dievs – Svētais Gars. Tomēr visi trīs ir viens veselums.

      2. Dieva Dēls Jēzus Kristus – tas ir Dievs un Cilvēks vienā personā. Kristus bija piesists krustā, paņēma visus cilvēces grēkus uz Sevi. Pēc tam Viņš Augšāmcēlās, dāvādams dzīvi mūžībā Debesīs ikvienam cilvēkam, kas Viņam tic un kas pieņēmis Viņa Pestīšanu no grēkiem. Šī ir tā Labā, Priecīgā vēsts, kas pasludināta visiem.

      Un, ja kāda no šīm mācībām nepieņem šīs patiesības, tad tā nav kristietība.

      1. KO NOZĪMĒ DIEVA TRĪSVIENĪBA

      Cilvēkiem ar prātu ir grūti pieņemt, kā Dievs var būt viens, un tomēr trīs dažādās personībās.

      Kāds to salīdzina ar sauli. Ir saule, ir tās gaisma un ir tās siltums. Un visas šīs trīs sastāvdaļas kopā ir viena saule. Tātad, visi šie trīs ir viens veselums un viens bez otra nespēj pastāvēt.

      Bet es vēlos jums pasniegt, ko par to saka Bībele. Ja atveram 1.Mozus grāmatas 1. nodaļu, mēs lasām:

      Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. Un Dievs sacīja: «Lai top gaisma». Un gaisma tapa. (1.Mozus 1:1—3)

      Radot pasauli Dievs bija klāt, Viņa Vārds, ko Viņš izrunāja un ar kuru Viņš visu radīja, un Dieva Gars, kas norāda uz Dieva Vārda spēku. Visi trīs – viens veselums!

      Un tagad aplūkosim Jāņa Evaņģēliju:

      Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir… Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības. (Jāņa ev. 1:1—3, 14)

      Vārds, par kuru runā Jānis, ir Dieva Dēls Jēzus Kristus, kas ir Dievs, kurš bija klātesošs pasaules radīšanā un caur kuru tika viss radīts! Tādēļ mūsu Dievs un Radītājs – Trīsvienīgs Dievs!

      Turpmākajos pantos Jēzus saka, ka Viņš un Tēvs ir viens:

      Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet! (Jāņa ev. 14:11)

      Es un Tēvs, mēs esam viens. (Jāņa ev. 10:30)

      Jēzus viņam saka: …Kas Mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu… (Jāņa ev.14:9)

      Citā Rakstu vietā mēs varam lasīt, ka Jēzus un Svētais Gars arī ir viens veselums, jo Jēzus saka, ka sūtīs Svēto Garu, un piebilst, ka neatstās mūs sērdieņos un atnāks pie mums:

      Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums. (Jāņa ev. 14:16—18)

      Ikviena doktrīna, kura neatzīst Kristu kā Dievu vai Dieva Trīsvienību, nav kristietība.

      2. KĀDĒĻ CILVĒKIEM NEPIECIEŠAMS DIEVS

      Radot cilvēku visā Savā mīlestībā pēc Sava ģīmja un līdzības, Dievs deva cilvēkam izvēles brīvību. Vienīgajai dzīvajai radībai uz zemes. Dievs, attiecībās ar cilvēkiem, gribēja iemācīt viņiem visu, kā Tēvs māca savus bērnus. Tādēļ cilvēks ir dižākais, ko Dievs radījis.

      Bet Ādams un Ieva izdarīja nepareizu izvēli un sagrēkoja. Kopš tā brīža visi cilvēki (bet mēs visi esam Ādama un Ievas pēcteči) piedzimst šajā pasaulē inficēti ar vienu slimību, kuras nosaukums – grēks. Tas ir kā snaudošs vīruss miesā. Agri vai vēlu tas atmostas ikvienā, un cilvēks grēko. Kāds vairāk, kāds mazāk, kāds ar labi saskatāmu grēku, kāds ar neredzamu. Taču, rakstīts:

      …nav neviena taisna, it neviena. (Romiešiem 3:10)

      Ļaunākais ir tas, ka cilvēks visos gadsimtos nav bijis spējīgs pats izārstēties no šīs slimības. Bet tā, galu galā, noved pie nāves. Ne tikai cilvēka miesas nāves, bet arī dvēseles nāves. Ņemot to vērā, ka mūsu dzīve – tikai mirklis mūžībā, tad mūžīgā nošķirtība no Dieva un elles mokas – bezgala skumja perspektīva.

      Grēks starp cilvēku un Dievu uzcēla sienu, liedzot viņiem kontaktēties. Un, lai gan Dievs meklēja Ādamu, cilvēks slēpās no Dieva. Jo Dievs – tā ir gaisma, bet grēks – tumsa. Grēks spiež cilvēku slēpties, lai neviens par to neuzzinātu, ko viņš ir izdarījis.

      Dievs ir patiess un svēts, tādēļ cilvēks izcieta sodu un sekas. Pirmais no tiem bija saiknes zaudēšana ar Dievu (un kā sekas – Paradīzes zaudēšana). Bet otrās sekas – nāve. Glābt cilvēku no mūžīgās nāves un atgriezt viņu mājās, Debesu mājās, varēja tikai Pats Dievs. Lūk, kādēļ ikvienam cilvēkam nepieciešams Dievs un Viņa pestīšana.

      3. KĀ MUMS IESPĒJAMA PESTĪŠANA NO GRĒKA UN NĀVES

      Vecajā derībā caur Mozu Dievs Savai izredzētajai tautai deva desmit baušļus (5.Mozus 5:1—21), kurus cilvēkiem bija jāievēro, lai dzīvotu. Tas nozīmēja, ka cilvēks tiks attaisnots un pestīts, ja ievēros visus šos Baušļus.

      Un Tas Kungs mums pavēlēja visus šos likumus, To Kungu, savu Dievu, bīties, mums pašiem par labu mūžam, ka Viņš mūs paturētu dzīvus, kā tas šodien ir. Un tā mums būs taisnība, ja mēs turēsim, lai darītu, visus šos baušļus Tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, kā Viņš to pavēlējis. (5.Mozus 6:24—25)

      …Ikviens cilvēks, kas to darīs (ievēros baušļus), tas to dēļ dzīvos, – Es esmu Tas Kungs! (3.Mozus 18:5)

      Ja nu tomēr cilvēks sagrēkoja, tad, lai tiktu attaisnots, viņam bija jāpienes upuris – dzīvs jērs vai cits dzīvnieks, saskaņā ar likumu. Jo bez asins izliešanas nevar būt piedošanas. Tādēļ dzīvnieki bezgalīgi mira par cilvēku grēkiem.

      Diemžēl,