Jauna pieeja biznesam. Iļja Laurs

amatnieku darbnīcas, viesnīcas. Pieņemsim, dzīvojat pie jūras un jums pieder neliels namiņš, vasarā tajā izmitināt atpūtniekus. Jums patīk tāds dzīvesveids, un ar to varat nopelnīt. Tas ir ļoti raksturīgi senākajiem uzņēmumiem, kas darbojās 20. gs. sākumā. Viesnīca, restorāns vai cits neliels uzņēmums visbiežāk piederēja ģimenei. Kad dēls kļuva pieaudzis, pēc tradīcijām viņš pārņēma uzņēmumu.

      Tādu nelielu privātu uzņēmumu daudz ir Amerikā, Eiropā. Piemēram, Itālijā izvaicāju restorāna īpašnieku, kāpēc viņa restorānā tik zemas cenas, un viņš man atbildēja, ka saņemtās naudas pietiek viņa dzīves stilam. Tātad nauda šī restorāna īpašniekam nav galvenā motivācija.

      Tāda tipa biznesu ir grūti prognozēt vai ar to konkurēt pēc klasiskajiem ekonomikas modeļiem, piemēram, ar tādiem, kādus lietoja klasiskās ekonomikas pārstāvji Džons Meinards Keinss un Ādams Smits. Viena no galvenajām klasiskās ekonomikas idejām taču ir – biznesam jādod vislielākā peļņa.

      Par klasiskās ekonomikas idejām ir rakstīts daudzās ekonomikas teorijas rokasgrāmatās, bet cilvēkiem, kuri gūst peļņu no biznesa, kas kļuvis par viņu dzīvesveidu, ir grūti lietot klasiskās ekonomikas likumus. Minētā restorāna īpašnieks nevēlēsies paaugstināt cenas un paplašināt savu biznesu. Viņa darbošanās nav tam veltīta.

      Jaunākie uzņēmumi, īpaši pēc interneta parādīšanās, ir tādi. Lai gan arī te gadās izņēmumi. Lūk, mans brālēns kopš bērnības rakstīja programmas spēlēm, vēlāk nodibināja kompāniju “Eligo Games”. Taču spēļu pasaulē viņš neienāca tāpēc, lai nopelnītu. Viņu tiešām ļoti interesē pats radošais process. Viņa mērķis, tāpat kā daudziem, kas prot nopelnīt no sava dzīvesveida, – darīt to, kas sagādā prieku!

      Pilnības meklējumi bieži atmaksājas

      Jaunos biznesa modeļos darbojas citi likumi, un tie nebalstās dzīvesveida diktētā ritumā. Pēc manām domām, visvairāk motivēti veidot biznesu ir tie cilvēki, kuri alkst izmainīt pasauli. Vēlme paveikt kaut ko neparastu kļūst par spēcīgāko grūdienu ķerties pie biznesa.

      Tas ir ļoti nozīmīgi, jo cilvēks, kas piepildījis savu ideju, izjūt iekšēju gandarījumu. Taču, tāpat kā biznesā, kas dzimis no dzīvesveida, arī cilvēkam, kas ar savu ideju vēlas pārveidot pasauli, nauda nav svarīgākais mērķis. Uzņēmējam, kas pārdod savu ideju, visvairāk rūpēs to piepildīt un izplatīt, nevis gūt no tās lielu peļņu.

      Bieži tādās kompānijās ļoti svarīga ir kvalitāte. Stīvs Džobss veidoja “iPhone”, “iPad” un citas jaunās paaudzes ierīces nevis tādēļ, ka vēlējās ar to nopelnīt. “Apple” tajā laikā tāpat bija pietiekami bagāta. S. Džobss radīja šos produktus, jo bija perfekcionists un tiecās pēc pilnības.

      Visvairāk motivēti veidot biznesu ir tie cilvēki, kuri alkst izmainīt pasauli.

      Uzskatu, ka cilvēki, kas biznesā mēģina īstenot savu ideju, visbiežāk ir ieguvēji, jo, veicinot savu ideju, dabiski sasniedz vislabāko kvalitāti un ilgstošu ekonomisku labumu. Vēlos atgādināt klasisku piemēru par tortes cepēju. Cepējs nolēma, ka var nopelnīt, lietojot sliktāku cukuru vai mīklā iejaucot sviestu, kas nav tik labs kā parasti, un viņa izdevumi būs daudz mazāki. No citādām sastāvdaļām cepta torte var atšķirties pavisam nedaudz. Diemžēl pircējs to pamanīs un citu izstrādājumu no šī cepēja vairs nepirks.

      Biznesa sākums ir kā makaronu mešana uz sienas: pielips vai nepielips

      Tad jau patiesi: ja mūsu sasniegums ir lielāka peļņa, nevis kvalitatīvs produkts vai perfektas idejas, – varam ļoti kļūdīties. Cilvēki, kuriem vispirms rūp laba ideja, izveido labāku produktu un finansiāli ir ieguvēji.

      Man pašam nācies radīt vairāk nekā 20 biznesa ideju. Tobrīd mobilo tālruņu aplikāciju projekts “GetJar” pat nebija dibināts kā komerciāls biznesa produkts. Tas vispirms bija sabiedrisks projekts, mums interesēja aplikācijas izmēģināt pēc iespējas vairāk mobilajos tālruņos. Bet tirgū to bija tūkstošiem! Darbā mums nebija tik daudz, cik vajadzēja.

      Tad nolēmām izveidotās aplikācijas ievietot interneta mājaslapā un ļaut tās bez maksas lejupielādēt un izmēģināt ikvienam lietotājam. Tā kā projekts bija jāizmēģina un tas mums izmaksāja dārgi, – kvalitāte bija ļoti svarīga. Vēlāk pamanīju, ka daudzi cilvēki vēlas izmantot bezmaksas tālruņu aplikācijas. Tad pēc gadu ilgas nekomerciālas “GetJar” darbības sapratu, ka šai idejai ir liels pieprasījums un no tās var veidot biznesu.

      Protams, mēs katrs citādi novērtējam panākumus. Vieniem panākums ir jauni pienākumi darbā, citiem – sabiedriskais stāvoklis, trešajiem panākumu mērs ir naudas daudzums bankā. Personiski man un man pazīstamiem kolēģiem uzņēmējiem panākums ir tas, cik cilvēku pasaulē lieto radīto pakalpojumu vai produktu. Un sajūta, ka tagad “GetJar” aplikācijas tika lejupielādētas pat 3 mljrd., kamēr uz Zemes dzīvo tikai 7 mljrd. cilvēku, – ir neparasta.

      Varbūt mērīt panākumus atkarībā no tā, cik plaši izplatās prātā nobriedusī ideja, iemācījos, vēl studējot Viļņas Universitātē. Proti, studiju gados istabas īrei naudu pelnīju, mācīdams bērniem angļu valodu, sagatavodams viņus angļu valodas eksāmenam. Jau tad pamanīju, ka nodot zināšanas un vērot, kā skolēns pēc katras stundas prot aizvien vairāk, patiesi ir ļoti jauki. Zināšanas viņam sniedza vairāk iespēju pilnveidoties. Studiju laikā no 1995. līdz 2000. gadam sapratu, ka radīt to, kas ir noderīgs, to, kas citiem var palīdzēt sasniegt jaunus mērķus vai iespējas, ir ļoti patīkams darbs.

      Man un man pazīstamiem kolēģiem uzņēmējiem panākums ir tas, cik cilvēku pasaulē lieto radīto pakalpojumu vai produktu.

      Tāpat universitātē diezgan agri pamanīju, cik ātri aug internets, un sapratu, ka strauji palielinās iespēja veidot interneta blogus. Arī uzņēmējiem vajadzēja apgūt šo izaicinājumu un iepazīstināt ar savu biznesu jaunajā interneta telpā.

      Vēl bērnībā, pat nesācis iet skolā, pateicoties vecākiem inženieriem, jau pazinu datoru. Protams, astoņdesmito gadu sākumā tās bija milzīgas DVK kastes ar melnu ekrānu un zaļiem burtiem. Taču interese par programmēšanu un datoriem saglabājās visu mūžu, lai gan profesionāli to nekad neesmu studējis.

      Kad radās pieprasījums, mājaslapu veidošana ātri vien kļuva par vienu no manām aizraujošākajām nodarbēm studiju gados. Turklāt internets tāpat ļāva piedzīvot atgriezenisko saiti – tikai daudzkārt lielāku. Viens no maniem pirmajiem klientiem bija viesnīca “Takioji Neris”. Tolaik patiesi bija ļoti eksotiski, ka izveidoto interneta mājaslapu izmanto simtiem cilvēku visā pasaulē. Amerikāņi, austrālieši, apmeklējuši mājaslapu, ieraudzīja fotogrāfijas un pēc tam ieradās Kauņas viesnīcā. Sapratu, ka internets vienlaikus ļauj sasniegt daudz vairāk cilvēku nekā jebkurš cits tradicionāls līdzeklis. Vēlējos šo iespēju izmantot.

      Mūsu jaunāko projektu “GetJar Gold” jau izmantojuši vairāk nekā 100 milj. lietotāju. Tas ir gandrīz 33 tādas valstis kā Lietuva! Taču vēl no tiem laikiem, kad mācīju angļu valodu, līdz šim darbā priecājos par to, ka domas un nodotā ideja cilvēkiem, lai arī kurā pasaules daļā tie atrastos, ļauj sasniegt jaunus mērķus un paver vairāk iespēju.

      Taču katram no mums pašam jāapsver, kāds mērķis svarīgāks. Jau par fenomenu kļuvušā “Facebook” radītājs Marks Cukerbergs atklāti dalījās pārdomās, ka, veidojot šo unikālo sociālo tīklu, viņa galvenais mērķis bija izmainīt pasauli. Izdarīt tā, lai komunicēt būtu daudz vieglāk un interesantāk.

      M. Cukerbergs mudina: “Nesāc no parasta uzņēmuma, izveido kaut ko fundamentālu” (angl. Don’t just start a company, do something fundamental).

      Daudz