Finanšu izglītība vai kā runāt ar bērnu par naudu un iemācīt pareizi ar to rīkoties. Edgars Auziņš

izdevumi – tas ir kaut kas, bez kā mēs varam viegli iztikt, un tas, kas mums nesagādā prieku (vai sagādā, bet ļoti īsu laiku). Parasti mums rodas papildu izdevumi impulsu pirkumu un reklāmas iespaidā.

      Praksē, ja bērns saņem kabatas naudu un ar to iepērkas, varat lūgt viņam atcerēties, kādus pirkumus viņš veicis pēdējās nedēļas laikā un vai starp tiem nebija kādi lieki (kad viņš pirka, iztērēja naudu un neveica). izmantojiet pirkumu/aizmirsu par to).

      Šeit ir grūti pretoties un neuzstāt, ka bērns nepērk, no vecāku viedokļa, “nevajadzīgu” rotaļlietu/lietu. Bet padomāsim par to, ka nevarēsim pastāvīgi būt kopā ar bērnu un visu viņa vietā izlemt, tāpēc efektīvāk, ja bērns gūst savas atziņas.

      Šajā gadījumā mums ir svarīgi palīdzēt bērnam fiksēt viņa emocijas. Vienkāršākais veids ir ar jautājumiem: bērnam tiek uzdota virkne jautājumu, lai viņš apzinātos savas emocijas. Mēs varam uzdot bērnam jautājumu, kas ir viņa emociju un viņa lēmuma “stops” un fiksācija pirms pirkuma veikšanas: vai viņš patiešām vēlas šo rotaļlietu; vai viņam tiešām ir vajadzīga šī rotaļlieta; Cik ilgi viņš domā, ka viņa viņu iepriecinās? Mēs nespiežam, neatrunājam, mēs vienkārši uzdodam jautājumus.

      Protams, lielākā daļa bērnu uzreiz atbild: “Jā! Jā! Jā!" – Es ļoti gribu dabūt rotaļlietu. Tomēr mēs ierakstījām emocijas un lēmumu.

      Tūlīt pēc pirkuma mēs uzdodam bērnam jautājumu, lai stiprinātu izpratni par emocijām: “Vai esat apmierināts ar pirkumu? Vai esat apmierināts ar pirkumu? 5-6 stundas pēc pirkuma veikšanas mēs uzdodam jautājumu: “Kur ir tava jaunā rotaļlieta? Vai ir interesanti ar viņu spēlēties? Vai nožēlo, ka iegādājāties šo rotaļlietu? Vai viņa dara tevi laimīgu?" 2-3 dienas pēc pirkuma veikšanas atkārtojam jautājumus: “Kur ir tava rotaļlieta? Vai tu spēlē ar viņu? Vai esat apmierināts ar pirkumu? Vai viņa dara tevi laimīgu?"

      Būtībā ar šiem jautājumiem mēs palīdzam bērnam apzināties savas emocijas dažādos posmos pirms un pēc pirkuma.

      Tūlītēja maģija nenotiks pēc pirmās iterācijas, maz ticams, ka “gribu-gribu” apstāsies. Bet jums ir jābūt pacietīgam un jāuzdod jautājumi par katru pirkumu.

      Pēc noteikta laika jūs būsiet pārsteigts: bērns uzdos sev šos jautājumus. Pārbaudīts!

      Metode labāk darbojas situācijā, kad bērnam ir kabatas nauda un ar to veic pirkumus.

      Šādu fiksāciju ciklu ir jēga veikt periodiski, lai bērns pats saprastu lēmuma pieņemšanas metodi: pirkuma saistību ar reālu vajadzību vai ar savu ilgtermiņa prieku/apmierinātību.

      Kāpēc šim bērnam tas viss ir vajadzīgs? Laika gaitā, pamatojoties uz šo gradāciju, viņš varēs noteikt prioritātes un pieņemt saprātīgus lēmumus par to vai citu pirkumu.

      Paralēli savu vajadzību apzināšanai ir jēga apspriest vēl vienu svarīgu finanšu pārvaldības punktu: ir grūti apmierināt visas jūsu vajadzības. Kāpēc? Jo vajadzības ir bezgalīgas, un resursi, šajā gadījumā finansiālie, šobrīd parasti ir ierobežoti. Un, ja pasaulē bieži vien ir pietiekami daudz resursu, tad noteiktā laika periodā mēs saņemam ienākumus noteiktā apmērā. Mūsu vajadzības, pirmkārt, ir reproducējamas (mēs visu mūžu nevaram ēst vienu ēdienu, visu atlikušo mūžu nopirkt vienu apavu pāri utt.); otrkārt, pieaugot mūsu ienākumiem, kā likums, aug arī mūsu vajadzības, taču vajadzību skaitu, kuras varam apmierināt, bieži ierobežo mūsu ienākumu līmenis.

      Šīs atziņas visātrāk nāk ar praksi. Šajā tēmā labi darbojas ne tikai spēles, bet arī ģimenes vajadzību kartes, ģimenes padomi un savas kabatas naudas pārvaldīšana.

      Piemēram, no 6–7 gadu vecuma un dažkārt arī agrākā vecumā ar bērnu var mēģināt spēlēties kā mājas detektīvs, kura uzdevums ir noskaidrot, kādas vajadzības ir katram ģimenes loceklim. Lai to izdarītu, jums būs jāiztaujā visi un jāuzzīmē sava veida karte: kurš ko vēlas ģimenē, vai ir vajadzības, kas sakrīt, vai ir daudz individuālo vajadzību.

      Ģimenes padomi ir ļoti svarīgi bērna finanšu izglītībā. Es saprotu, ka lielākajā daļā ģimeņu tētis un mamma visus finanšu lēmumus apspriež atsevišķi, “aiz slēgtām durvīm”. Kopīga aktuālo, nākotnes jautājumu pārrunāšana un sarežģītu situāciju risināšana pie viena galda pieņemts tikai nelielā skaitā ģimeņu. Tomēr es ļoti iesaku šo praksi.

      Protams, katra ģimene pati nosaka to jautājumu loku, kas tiek pārrunāti ar bērniem.

      Un tā kā mēs ģimenes padomē iekļaujam mācību un audzināšanas funkciju, ar bērniem pārrunājamo jautājumu loks ir tieši atkarīgs no tā, ko ar šo praksi vēlaties iemācīt bērnam. Un, ja bērns ir klāt ģimenes padomē, tad ārkārtīgi svarīgi ir neignorēt viņa viedokli, bet gan ņemt vērā viņu kopā ar citiem ģimenes locekļiem vai vismaz uzklausīt bērna viedokli. Ģimenes vajadzības kopumā un katra tās dalībnieka vajadzības atsevišķi ir tas, par ko var runāt padomē.

      Kā bērna dalība ģimenes padomē ir noderīga no finanšu izglītības viedokļa?

      Ģimenes padomes var saukt par mācīšanos sadarbībā.

      Bērns gūst pieredzi (pat ja šajā brīdī tikai vēro) reālu ģimenes finanšu analīzi, redz, kādas vajadzības pastāv ģimenē, kā ģimene plāno nākotnes mērķus, kā tiek plānoti lieli pirkumi, kā tiek apspriestas problēmsituācijas un kādi ir konkrētu situāciju risināšanas veidi. Bērnam šī ir nenovērtējama pieredze.

      Ģimenes padomē iesaisti bērnus ģimenes budžeta apspriešanā un atvaļinājumu plānošanā. Piemēram, pārrunājiet, ko ģimene sagaida no atvaļinājuma, kādas ir tās vajadzības un kā jūs varat šīs vajadzības apmierināt. Pārrunājiet savu atvaļinājuma budžetu: norādiet, ka, lai kaut kur dotos atvaļinājumā, jums ir jātērē nauda biļešu iegādei, viesnīcas numuru apmaksai un izklaidei. Vai visam pietiek līdzekļu, šajā gadījumā naudas, vai ģimene iekļaujas atvēlētajā budžetā? Tas palīdzēs jūsu bērnam pieņemt jēgpilnu pieeju sava budžeta plānošanai nākotnē.

      Iesaistīšanās ģimenē radušos jautājumu risināšanā palīdz bērnam attīstīt patstāvību. Tāpēc svarīgi interesēties par bērna viedokli par domē lemtajiem jautājumiem (protams, ņemot vērā viņa vecumu): kādu laika pavadīšanas variantu brīvdienās izvēlēties, kādas markas auto viņam patīk vislabāk, kāda dāvana viņš izvēlētos vecmāmiņas jubilejā, kā labāk – nopirkt spēļu konsoli tagad vai izmantot šo naudu, lai nedēļas nogalē ar visu ģimeni dotos uz brīvdienu māju utt. Ģimenes padome veicina augstu bērna iesaisti ģimenē lietas. Izpratne par notiekošo ģimenē dod bērnam papildu pamatojumu savu lēmumu pieņemšanai, viņš ņems vērā ne tikai savas intereses un vēlmes, bet arī ģimenes prioritātes un intereses.

      Ģimenes padomēs bērni visātrāk var iemācīties uzklausīt citu viedokļus, izturēties pret viņiem ar cieņu, skaidri un pārliecinoši izteikt savas domas, argumentēt un argumentēt savu viedokli.

      Bērna kabatas nauda ir visefektīvākā vajadzību un resursu tēmā. Pārvaldot savu kabatas naudu, bērns pamazām iemācās pārvaldīt savas vēlmes un vajadzības, noteikt prioritātes ierobežotu resursu situācijā (finanšu jomā šis resurss ir nauda).

      Kad bērns saprot, ka vajadzības ir neierobežotas un resursi ierobežoti, rodas nepieciešamība noteikt prioritātes, izlemt, kas viņam ir svarīgākais. Izlemiet, kā vislabāk apmierināt savas vajadzības ar ierobežotiem resursiem. To var izdarīt gan spēļu situācijās, gan pārrunājot vajadzības, vēlmes un resursus, izmantojot ģimenes locekļu piemēru. Piemēram, ar bērniem vecumā no 5 līdz 7 gadiem jūs varat spēlēt spēli “Ko mēs ņemsim līdzi?”, un pēc tam – iespējas: pārgājienā, baseinā, teātrī utt. zināma spēle, kuras