Londona. Pilna pilsētas vēsture. Edgars Auziņš

rezidenci.

      1801

      Londonas iedzīvotāju skaits ir sasniedzis vienu miljonu.

      1807

      PallMall ielu sāk apgaismot gāzes laternas.

      1824

      Tiek dibināta Nacionālā mākslas galerija.

      1836

      Tiek dibināta Londonas Universitāte; Londonā tiek atklāts pirmais Lielbritānijas dzelzceļš, kas savieno Londonas tiltu ar Griniču.

      1840

      Jaunās Vestminsteras pils celtniecības sākums.

      1858

      Liels smārds rada jaunu pilsētas kanalizācijas sistēmu; tiek uzcelts Big Bena tornis.

      1863

      Londonā tiek uzsākta pasaulē pirmā pazemes dzelzceļa būvniecība.

      1865

      Ir pabeigts Londonas centralizētās kanalizācijas sistēmas pirmais posms.

      1888

      Vaitčepelā un tās apkārtnē ir slēpies sērijveida slepkava, kuru iesaukuši par " Džekpota izlaupītāju".

      1894

      Torņa tilta atklāšana.

      1901

      Londonas iedzīvotāju skaits sasniedz 6,7 miljonus; tiek atklāts elektriskais tramvajs.

      1902

      Londonas ielās sāk kursēt autobusi.

      1909

      Harijs Gordons Selfridžs atver Londonas pirmo universālveikalu Oksfordas ielā.

      1915

      Pirmie sprādzieni Londonā.

      1919

      Londonā notiek militārā parāde par godu Pirmā pasaules kara beigām un Antantes uzvarai.

      1924-1925

      Notiek Lielbritānijas impērijas izstāde.

      1940-1941

      "London Blitz" – Hitlera lidmašīnas masveidīgi bombardēja Lielbritāniju.

      1946

      Londonā notiek militārā parāde par godu uzvarai pār Hitlera Vāciju un tās sabiedrotajiem.

      1948

      Londonā notiek XIV vasaras olimpiskās spēles.

      1952

      "Lielais smogs" kļūst par vislielāko gaisa piesārņojumu Londonas vēsturē.

      1985

      Sadursmes starp policiju un iedzīvotājiem Londonas rajonā Broadwaterfarm.

      2004

      Tiek pieņemts Londonas plāns, kurā izklāstīta Londonas stratēģija līdz 2031. gadam.

      2012

      Londonā notiek XXX vasaras olimpiskās spēles.

      2015

      Londonas iedzīvotāju skaits atkal sasniedz 1939. gada līmeni – 8,6 miljoni.

      Otra nodaļa – Slaveni londonieši

      Bairons, Džordžs Gordons (1788-1824) bija viens no ievērojamākajiem angļu romantisma ‑dzejniekiem, pazīstams visā pasaulē.

      Bovijs, Deivids (David, 1947-2016) bija ievērojams ‑rokmūziķis, kurš savā daiļradē deva priekšroku novatoriskiem virzieniem.

      Bekhems, Deivids (1975) ir slavens futbolists un pussargs.

      Defo, Daniels (1660-1731) bija ievērojams rakstnieks un esejists, viens no angļu romāna pamatlicējiem, Robinsona Krūzo autors.

      Kamberbačs, Benedikts (Benedict, 1976) ir ievērojams britu aktieris, pazīstams ar Šerloka Holmsa lomu BBC seriālā Sherlock un žurnālista Džuliana Asanža lomu biogrāfiskajā trillerī The Fifth Estate.

      Kītss, Džons Kītss (1795-1821) bija ievērojams angļu ‑dzejnieks romantiķis un Viktorijas laikmeta zvaigzne.

      Pips, Samuels (1633-1703) bija parlamenta deputāts, Karaliskās Zinātņu biedrības prezidents (1684-1686) un plaši pazīstamas dienasgrāmatas autors, kas sniedz detalizētu ieskatu 17. gadsimta otrās puses londoniešu ikdienas dzīvē.

      Faradejs, Maikls Faradejs (1791-1867) – viens no slavenākajiem fizikas ‑zinātniekiem cilvēces vēsturē, elektromagnētiskā lauka doktrīnas pamatlicējs, pirmā elektromotora modeļa autors.

      Čīzs, Džeimss Hedlijs (René Brabazon Raymond; 1906-1985) bija viens no pasaulē pazīstamākajiem detektīvromānu autoriem, kurš sarakstījis gandrīz simts romānus.

      Attlee, Clement Richard (1883-1967) – slavens politiķis, Leiboristu partijas līderis (1935-1955), Lielbritānijas ‑premjerministrs (1945-1946), izcils reformators, kurš daudz darīja, lai īstenotu "labklājības valsts" koncepciju.

      Pirmā nodaļa

      ‑Londona, ‑dingdong, ‑Londona!

      Dārgā, nolādētā, izklaidējošā pilsēta, atvadies!

      Tavus muļķus es vairs nediriģēšu:

      Šogad mierā, jūs, kritiķi, dzīvojiet,

      Jūs, netiklas, guliet mierīgi!

      Aleksandrs Pops. Atvadas no Londonas

      Leģenda par Diku Vitingtonu

      Mūsu senajai pilsētai nav leģendu par tās izcelsmi. Londonai nav tik paveicies. Leģendas sāka rasties vēlāk, un, iespējams, visaizkustinošākā no tām ir stāsts par Diku Vitingtonu, nabadzīgu bāreņu, kurš dzīvoja karaļa Edvarda III (1327-1377) valdīšanas laikā.

      Starp citu, Edvards III bija pirmais Anglijas valdnieks, kurš savā oficiālajā titula nosaukumā iekļāva kārtas skaitli. Pirms tam karaļi ‑kaut kā bija iztikuši bez cipariem, kas radīja zināmu jucekli hronikās.

      Dikam nebija ne mājas, ne ģimenes, ne naudas, ne perspektīvu. Meklējot labāku dzīvi, Diks aizbrauca no dzimtā ciemata uz Londonu, kur viņam paveicās atrast darbu bagāta tirgotāja Ficvorena virtuvē. Un viss būtu labi, ja ne ļaunais pavārs, kurš Dikam nepatika un tiranizēja viņu visos iespējamajos veidos, tostarp sitot ar visu, kas pagadās pa rokai. Bēniņi, kur saskaņā ar tā laika paražām tika izmitināti zemākie kalpotāji, bija pilni žurku un peļu, kas naktīs apgrūtināja miegu.

      Diks strādāja par pārtiku un pajumti, viņam naudu nemaksāja, tāpēc, lai nopirktu kat.....

      "Nopirkt kaķi?! – uzmanīgākie lasītāji tagad būs pārsteigti. – Vai jūs nevarētu kādu noķert uz ielas? Šādu labu lietu visos laikos bija daudz!".

      Kāda ir atbilde uz šo jautājumu? ‑Pirmkārt, mēs nezinām visas detaļas par londoniešu ikdienas dzīvi Eduarda III laikā, kurš valdīja piecdesmit gadus. Iespējams, izsalkušie klaidoņi noķēra visus klaiņojošos kaķus vai arī Dikam bija vajadzīgs īpaši liels kaķis ar labi attīstītām medību prasmēm. Un vispār pret senām leģendām jāizturas ar cieņu, bez ņirgāšanās un citām viltībām. Gudrība noved pie alternatīvu versiju