Carlos Bernardo on nägus portugali noormees. Maailm on tema ees valla. Kui ambitsioonikas Saksa lennufirma MagicWings oma Lissabon-Berliini ja Lissabon-Krakovi liinide meeskondadesse uusi liikmeid otsima hakkab, on lennusaatja koht suurema pingutuseta selle laitmatult Goethe keelt valdava noormehe oma. Võrratutel Airbus lennukitel töötades jälgib Carlos Ida-Euroopas toimuvaid kiireid muutusi ja avastab meheks olemise paradoksaalseid käänakuid: polügaamia ja homoseksuaalsus, truudus ja reetmine, argpükslus ja vaprus. Ning enamgi: armastus versus perekond. Teda rabab uudis, et tema iidolil Charles Lindberghil – kes lendas esimesena üle Atlandi ookeani – oli märksa kirevam eraelu, kui lubaks arvata selle ametlik versioon. Kui juba tema kangelastel olid abieluvälised suhted, miks siis tema, Carlos Bernardo, ei võiks endale kaksikelu lubada? Või kolmikelu… Või… Sinu ees on raamat, milles seiklus piiridest ei pea…
Kultusraamatuks saanud Joomahullu päevaraamatu ähmased antikangelased kakerdavad nüüd Juha Vuorise netis ja varasemates raamatutes avaldamata lugudes. Osa neist kirjutas Vuorinen ajalehte Myrkky, kus need avaldati juba millalgi möödunud sajandil.
Romaani insenerist peategelast tabab ootamatult täielik mälukaotus. Pärast mõningaid eksirännakuid on ta sunnitud pöörduma abi saamiseks ainuvõimalikku paika – psühhoneuroloogiahaiglasse. See küllaltki ebaharilik tegevuskoht ei too aga romaani minoorsust, pigem annab autorile võimaluse mõtiskleda – kohati isegi lõbusas toonis – inimloomuse kummaliste tahkude üle. […] “Kuidas käib teie abikaasa käsi? Kas on proua ka täna puu otsas?” Põõsast kostis vale-Botvinniku tasast itsitamist, kuid Pent oli kindel, et Karl Moorits seda siiski ei kuulnud, õnneks. Kuidas doktor nüüd reageerib? Ta vaatas Jakobit pika pilguga ja veendus siis, et teda ei pilgata. Jakobi silmis helkis ausus ja mure. “Loomulikult mitte. Seda juhtub harva.” “Kas te ei arva, et ehk tasuks minul temaga rääkida?” “Teil?” Uuesti pidi doktor kontrollima, kas teda siiski ei tögata. “Just nimelt minul…” Jakob uuristas väikese sõrmega kõrvaauku. Väga püüdlikult. Pent oli ennegi märganud, et ta kimbatust tundes tihtipeale kõrvaaugust abi otsib” “Asi on selles, et mina olen täiesti väljakujunenud paranoik, ja mul on tunne, et vaimuhaigetega saavad kontakti kõige paremini need, kes ka ise… noh, päris terved ei ole. Ma julgen koguni arvata, et kuulsate hullutohtrite hulgas on palju selliseid inimesi…” […]
Juha Vuorineni kolmandast raamatust saab lugeda, millised algjõud on vorminud vahel hapra, vahel lihtsameelse, kuid alati ausa looduslapse ehedat iseloomu. Kellele kaotas Kristian süütuse ja miks? Kas Kristian oli 80. aastate alguses diskopepu, futumees või punkar?
Karmkultuuri lihvimata tugisammas, ilukirjanduse tahumata kandetala Juha Vourinen laseb kolmandas Kristiani-raamatus asendusteenistujaks ihkaval Kristian Pesosel marssida otse surmasuhu. Mis saab haprast patsifistist, kui tal tuleb põhjendad oma veendumusi sõjahullule kaptenile ja valgustatud papile? Milline võiks olla kutsealuste komisjoni arvates parim teenistuspaik keemiliste lokkidega Gandhi mehele? Kõige verisemad taplused peetakse siiski Kristiani seksuaalse enesemääramisõiguse pärast, kui ta satub saatuse tahtel seksihullu koka, endise tüdruksõbra, elukutselise libu ja veel mõne segase tegelase ihaldusobjektiks. Kuid needki julmused on süütu lapsemäng võrreldes Kristiani lahinguteega 1985. aasta kõige kuumemal kordusõppusel.
Põrguväravas seisva Kalevipoja meenutusi maapealsest elust, kus ta kommenteerib eeposesse kirja pandud sündmusi ja tegelasi. […] Armsad eesti vennad ja õed, teie Kalevipoeg tervitab teid Põrgust! Meil on siin parajasti õhtune aeg. Selleks korraks on toimetused toimetatud ja askeldused askeldatud; mis täna tegemata jäi, tuleb homse varna visata. Veel mõni hiline pillikääksatus lõikab videvikurahu katki – ei ole ju noortel inimestel kusagil voodissepugemisega ruttu –, aga kohe puhun ma oma sarvel öömärguannet ja Põrgu vajub rahulisse unne. […]
Pistaks pere, üheksakuune tüdruk Rott kaasa arvatud, autohaagisesse ja hängiks kaks kuud Hispaanias? Miks mitte. Mõeldud – tehtud.
Veco labo laiku vārdā bijušais aģents Kotons Malons piekrīt pavadīt uz Angliju kādu bēgli. Taču Londonā viņš negaidot nonāk ieroča stobra galā… Malons uzzina, ka nejauši iekļuvis diplomātiskā spēlē uz augstām likmēm – šo starptautisko incidentu uzkurina ģeopolitiskas kaislības un šokējoši Tjūdoru laika noslēpumi. CIP operācija cenšas atrisināt gadsimtiem senu noslēpumu, kurš spētu satricināt Lielbritāniju līdz pašiem tās karaliskajiem pamatiem.
Aizraujošais vēsturiskais spriedzes romāns Slepkavība kā smalkā māksla gāzes laternu apgaismotajā Dikensa laikmeta Londonā kļūst par kaujaslauku, kurā cīnās literārā zvaigzne un vājprātīgs slepkava. Retklifas lielceļa slepkavības 1811. gadā satricināja 19. gadsimta sākuma Angliju. Vainīgais tā arī netika atrasts, un tas raisīja masu paniku visā Londonā. Četrdesmit trīs gadus vēlāk ne mazāk skandalozais rakstnieks, darba Angļu opija lietotāja grēksūdze autors Tomass de Kvinsijs atgriežas Londonā. Viņam slavu atnesusi arī bēdīgi slavenā eseja par pagātnes slepkavībām Spriedumi par slepkavību kā vienu no smalkajām mākslām. Dažas dienas pēc viņa ierašanās kāda ģimene tiek noslepkavota precīzi pēc senlaiku scenārija. Pēc visa spriežot, kāds izmanto viņa eseju par iedvesmas avotu un plānu. De Kvinsijs pats kļūst par acīmredzamu aizdomās turamo..
«Вирій загублених душ» – авантюрний роман про шлях української емігрантки. На початку двотисячних років випускниця університету Аня намагається самоствердитися як педагог, а згодом – як підприємець, але зазнає фіаско. Точкою неповернення для неї стає нелегальна робота в одному з італійських готелів. З часом вона долає нелегкі сходинки на шляху до свого нового статусу – громадянки Франції, працівниці поважної дипломатичної установи. Обдарованість, гострий розум і особливий душевний склад допомагають молодій жінці пристосуватися до життя в інших країнах і з гідністю реалізувати себе як особистість. Аня, не в останню чергу, завдяки своєму походженню (мати в неї циганка), часом вдається до нетрадиційних методів впливу на ситуацію, коли та видається нерозв?язною будь-якій іншій людині. Героїня нагадує міфічну рослину омелу («Квітка омели» – перша назва роману). Рослина має подвійну природу, що дозволяє їй вистояти за будь-яких важких умов. З одного боку, це отруйний паразит, з іншого – джерело для ліків від божевілля і навіть, більше того, різдвяний букет на щастя. Такі фатальні і суперечливі сторони Аниної натури повною мірою відчули на собі ті чоловіки, які добивалися її прихильності.