Informācijas loģiskās vērtības. Juris Vīksna

      Juris Vīksna

      © Juris Vīksna, 2020

      ISBN 978-5-0051-2044-1

      Created with Ridero smart publishing system

      Autora foto

      Juris Vīksna

      Informācijas loģiskās vērtības

      Satura rādītājs

      Ievads

      Kā darbojas informācija. Kādas ir informācijas īpašības. Kādi likumi, likumsakarības formē informāciju. Kāpēc tiek izvelētie tieši tie vai/un citi argumenti. Informācija ir viss, kas ar mums ir noticis, notiek un notiks. Informācija ir hronoloģiskā vēsture. Informācija ir apziņas valoda. Informācijā meklējam savu informatīvo Identitāti un subjektīvās pārliecības,,patiesību». Kādu informācijas apstrādes subjektīvo loģiku izvēlamies-tāds ir mūsu loģiskai notikumu liktenis. Izvelētais loģiskais ceļš nosaka mūsu tālāko notikumu pieredzi, un nākošos subjektīvos spriedumus, par loģiskā -vai/un neloģiskā ceļa jēgu, vai/un neloģisku bezjēdzību. Savā dzīves gājumā daudzi loģiski adekvāti domājošas personības atsitas pret neloģiskiem spriedumiem, tas ir dabisks evolūcijas process- kāpēc tā notiek, autors centies aprakstīt savā darbā. Loģika vēl nav īstenības nesēja, bet reāls informācijas izziņas instruments -ceļš uz to. Katra informācijas vērtības vērtējums ir atkarīgs ar kādu salīdzinošo- par/pret, un/vai vērtību tā ir iegūta. Mainot izvēlēto salīdzinošo vērtību- iegūstamajā citu novērtētu vērtību. Informācijai ir universālas īpašības. Ar informāciju var manipulēt/kombinēt/modulēt, šīs fantastiskās universālas īpašības visiem harmoniskas/disharmoniskas apziņas stāvokļiem. Darba autors nav atainojis savu personīgo pieredzi, bet pētījis citus notikumus, tikai tā var pētīt kaut cik objektīvi- kā darbojas informācija sistēmās. Autors savā darbā neuzrāda konkrētas Identitātes, ne vietu, ne laiku, bet modulējis loģiskās likumsakarības. Autora mērķis nav vērtēt konkrētus notikumus, bet tikai meklēt likumsakarības tēmai -kā tad darbojas informācija. Neatkarīgam autoram savos pētījumos nav un nedrīkst būt konkrēta subjektīvā attieksme pret notikumiem. Autora motivācija ir tikai pētīt- kā darbojas informācija- un/vai -un tikai. Esamības bāzes analītika, autora orģināls bāzes analītikas metodes izziņas analīzes neformāls formējums.

      Tautas teiciens-esmu tik daudz piedzīvojis dzīvē, ka nekas vairs neizbrīna, esmu tik daudz piedzīvojis dzīvē, ka nekas vairs nebaida, esmu tik daudz vērtību saticis, ka droši zinu, kā īstu vērtību atšķirt no tās viltojumiem.

      Loģiskā Esamība

      Esamības notikumus intelekta loģika dot iespēju uz iegūtām zināšanām datu-informācijas bāzēs- modulēt/sintezēt dažādu Esamības sistēmu tapšanas-rašanās -loģisko darbību versijas-hipotēzes-aksiomas. Esamības izspēti visos līmeņos ir iespējama ar informācijas ieguvi-apstrādi priekš idejām. Pieejamība datiem/informācijai no civilizāciju sākuma posmos-Ērām ir evolucionārs-revolucionārs-no informācijas zināšanām pilnīga-totāla gandrīz neesamības- deficīts, ierobežota ieguve, piekļuve, izmantošana, līdz augstas attīstības sasniegumiem mūsdienās. Mūsdienu tehnoloģisko civilizācijas notikumu, ziņu un citu informācijas vērtību informāciju nesēju savāktos avotos -glabāšanai – un/ vai izplatīšanai ar tehnoloģiskām iespējām. Informācija saplūst jaudīgos informācijas nesējos-atmiņās, strukturizēta. Tematiem, idenficētas ar noformēto virtuālo identitāti, dažādos datu informācijas atmiņas avotos, datu bāzēs (serveros) -vieglai ātrai piekļuvei, ar mākslīgā intelekta (virtuālais mākslīgā intelekta administrators) sadarbību-palīdzību, pēc meklējamo vārdu, terminu, jēdzienu meklējamās tēmas sapratnei, un momentānu tēmas- variantu un informatīvās saites nodrošinājuma piekļuvi citiem papildus izsvērtiem sagrupētiem avotiem, tālāku piedāvājumu (asociatīvā saistītā loģikā pēc atslēgas vārdiem tēmai) ieguvi. Informācijas pārbagātība ir informācijas tehnoloģiju attīstības evolūcijas procesā kardināli izmainījusies uz pretēju iespēju-totāli milzīga neapgūstama ģeometriskā progresijā ar,,gaismas ātrumu (optika) ” summējošās informācijas plūsmas failos-serveru sistēmu atmiņās, tālākai datu/informācijas apmaiņai. Tehnoloģiju informācijas plūsmas daudzums tehnoloģiju atmiņās pārspēj to apstrādes iespējas cilvēku apziņā. Kā loģiskā risinājuma tehnoloģiskais piedāvājums- notikumi raksturoti-kodēti stereotipu/šablonu/jēdzienu terminos (apziņas pieprasījums uz informācijas novērtējumu), lai apziņai nav jāapstrādā milzīgais informācijas daudzums-evolucionējis apziņas-atmiņas funkciju bloks, kur apziņa/zemapziņa nu vairs nav spējīga bioloģiski uztvert-saglabāt-pārstrādāt (jaudas nepietiekamība) -kā risinājums informācijas apmaiņai-ieguvei-tiek uz informācijas meklētāja motivētām, vai vēl nenoformētām pretenzijām -interesēm- mākslīgais intelekts piedāvā iespējamu atbilstošu informāciju un saiti uz informācijas avotu. Cilvēku apziņai ir pievienojies jaudīgs visu zinošs mākslīgais intelekts-uzticīgs draugs informācijas meklējumos Pasaules informācijas timekļos, avotos.

      Loģikas intelekts evolūcijas procesā ir kļuvis par neierobežotas evolūcijas paātrinājumu laikā pārvērtību instrumentu, apejot dabas evolūcijas dabiskos algoritmus diktētus savstarpējā sugu izdzīvošanas evolūcijā. Loģikas intelekts darbojas ar informāciju, bet informācijas ir enerģija viss kas eksistē, informācijas ir dabas, sabiedrības likumu-likumsakarības. Zinot likumus var kombinēt vērtības iegūstot citas īpašības, citu produktu. Daba ir devusi priekš evolūcijas izdzīvošanas konkurences jaudīgu, gandrīz uzreiz gatavu evolūcijas instrumentu/ieroci (mežonīgie izdzīvošanu piespiedu apstākļu pieprasījums paātrinātai konkurences evolūcijai) attīstīt jaudīgu apziņas informācijas-datu algoritmu skaitļotāju -apziņas, izziņas informācijas skaitļotāju-apziņas intelekta,, analizatoru» -LOĢIKU. Izdzīvošanu/labu dzīvi sāk diktēt realitātē loģiskie adaptācijas algoritmi. Civilizācijas sistēmā katra personība/grupa/grupējums modulē savu izdzīvošanas loģiskās nišas loģisko izmantojamo realitātei izdzīvošanas sistēmas algoritmu. Priekš izdzīvošanas algoritma tiek attīstītās EGO personības īpašības/zināšanas/iemaņas/profesionalitāte/taktiskā- un/vai stratēģiskā loģiskā analītikas ieceres-plānu formēšanai. Civilizācijas attīstības procesa loģikas mehānisms dabiski ir piedzīvojis dažādus atjauninājumus-uzlabojumus (bioloģiskas-bāzes programmas apstrādes) versijas- priekš adekvātas informācijas plūsmas apstrādes-loģikas adaptācija jaunām informācijas plūsmas – komplicētajām pārstrādes vērtībām. Loģika attīsta evolūcijā strukturizē loģikas dažādus tipus atbilstoši civilizācijas kultūras un sabiedrisko normu pieprasījumam, tīri konkurences savstarpējam civilizāciju cīņām, nu jau sabiedrības organizēta informācijas vidē-formātus pēc pieprasījuma vajadzības-no tīri pragmātiskas- līdz abstrakti fantāziju loģikas tipa iespējām-izdzīvošanas dažādu informācijas vērtību algoritmu nišām. Tieši loģikas instrumentu-mehānismu-,,procesoru»,instinktu bāzes datu transformācija (atstājot tos dabas nozīmi dabiskām nozīmes situācijām) jaunos informācijas formātos (attīstīja divām saistītām datu bāzēm- divas prioritātes informācijas jēgas komandām) attīstīja Esamībā-Homo sapiens – konkurencē pret citām sugām, kļūstot par intelektuālu informācijas apstrādātāju- noformējot zināšanās, un zināšanu izmantošanu tehnoloģiju attīstībai realitātē- izmantošanai tehnoloģijām, un sabiedrības organizēšanai jaunās civilizācijas formātos ar sabiedrības institūtu izveidi. Tas kas kontrolē informāciju, tas kontrolē sabiebrības un EGO apziņu un motivāciju. Pārfrāzējot kādu secinājuma teicienu-katrs indivīds ir savas- vai/un- ne tieši uzspiestās/izvēlētās informācijas vērtību vides likumsakarīgs informatīvais virtuālais EGO -pašapziņas Identitātes loģisks procesu produkts-informācijas nesējs vai/un arī modulētājs- sintezētājs- loģiskās kombinācijās formētājs, ar /vai bez pievienotās vērtības summēšanos.

      Esamības realitātes loģikas rezultāti-spriedumi un veiktās darbības tiek tālāk novērtētas ar nākošo bāzes kontrole vērtību-jēgu /vai -bezjēdzību. vai/un visas sistēmas plašāku-konkrētu/vispārēju -jēgas būtību. Kās tad ir -jēga, un/vai jēgas būtība. Jēga /vai bezjēga, tiek vērtēta ar relatīvajiem loģiskajiem argumentiem, vai/un loģiskiem secinājumiem-relatīvās esamības paprasījuma algoritms.

      Jēgu var kvalificēt relatīvi:

      – Darbību/pretdarbību cerētā, plānotā efekta vērtējums-cik jēgas rezultāta summa