Peldēšanas trenera kvalifikācijas diplomprojekts. Jaunmārupes sākumskolas peldbaseins. Romans Arzjancevs

sākumskola ir Latvijā pirmā tikai par pašvaldības līdzekļiem pilnībā no jauna uzceltā skola, kas nodota ekspluatācijā pēc Latvijas republikas neatkarības atjaunošanas.

      II. Peldēšana jaunākā skolas vecumā

      Jaunākajā skolas vecumā (7—10 gadi) notiek skolēna organisma nobriešana, pieaug muskuļu spēks un attīstās kustību orgāni, tas ir priekšnoteikums ilgstošākai (45 minūtes) fiziskai piepūlei. Bērns meklē izpausmes iespējas fiziskā darbībā. Šajā vecumā bērns ir spējīgs ierobežot savas velēšanas, pakļauties prasībām. Bērnam ir relatīvi stabila uzmanība, laba atmiņa, rosīga iztēle. Šajā vecumā novēro sevišķi apzinīgu izturēšanos pret darbu, skolotāja doto uzdevumu izpildi. Tomēr šīs īpašības var ātri mainīties dažādu ārējo apstākļu un apkārtējās vides ietekmē. Liela nozīme mazā cilvēka dzīvē ir klases kolektīvam, tur valdošajam sportiskajam garam. [1; 13]

      Iestāšanas skola un ar mācībām saistītās dienas ritma izmaiņas ietekmē bērna dzīvi šajā laikā. Bērni pārsvarā kļūst vājāki, atlētiskāki, muskulatūra nostiprinās. Nervu sistēma vēl ir nelīdzsvarota. 7 gadu vecumā bērnu kustību aktivitāte ļoti augsta, taču ilga un monotona darbība šim vecumam nav pa spēkam. Tādēļ cikliskas kustības (peldēšana) ātri nogurdina.

      Šajā vecumā ķermeņa pieaugums ir vismazākais, bet formējas mugurkaula un krūškaula izliekumi (apmēram 7 gadu vecumā).

      Bieži novērojami dažādi nevēlami mugurkaula izliekumi, kas saistīti ar vāju ķermeņa muskulatūras attīstību.

      Aktīvas elpošanas (krūškurvja) kustības peldēšanas laikā paātrina vielmaiņas procesu, veicinot bērna kustību aparāta tālāku veidošanos un nostiprināšanos.

      Pateicoties simetriskajām kustībām peldēšanas laikā, tā ir lielisks koriģējošs vingrinājums pareizas stājas veidošanai.

      Nepārtrauktās kāju kustības ātrā tempā, pārvarot ūdens pretestību, attīsta kāju un it sevišķi pēdu locītavu muskulatūru un saišu a-parātu, nostiprinot pēdu velves.

      Bērnam augot, vispirms attīstās plecu joslas un roku muskulatūra, nedaudz vēlāk – gurnu un kāju muskulatūra. Pakāpeniski pieaug muskuļu masa un izmainās to morfoloģiskā struktūra. Sasniedzot 7—8 gadu vecumu, muskuļu masa pieaug līdz 28%, palielinās to enerģētiskās rezerves (olbaltumvielas, tauki, ekstraktīvās vielas), miofibrillu skaits, pieaug muskuļu elastīgums un spriegums. Līdz ar to paaugstinās bērna fiziskās spējas.

      Jūtami uzlabojas kustību plastiskums, ekonomiskums. Šajā vecumā intensīvi aug kustību izpildes temps, tomēr tās ir neprecīzas.

      Atšķirības vērojamas arī sirds un asinsvadu un elpošanas sistēmas darbībā. Sirds muskulis ir relatīvi vājāks, sistoliskais sirds tilpums mazāks nekā pieaugušajiem, tāpēc sirsdarbības produktivitāte pieaug uz tās biežuma rēķina. Plašais koronāro asinsvadu tīkls un atsevišķo asinsvadu relatīvi lielais diametrs, liels artēriju elastīgums un samērā zems asinsspiediens atvieglina sirdsdarbību un līdz ar to nodrošina sirds muskuļa lielāku izturību un augstāku darbības intensitāti. Nereti šajā vecumā novērojami sirdsdarbības ritma traucējumi un ievērojamas asinsspiediena svārstības. Tās ir minētā vecuma īpatnības, kurām nav nekā kopēja ar patoloģiju.