Peldēšanas trenera kvalifikācijas diplomprojekts. Jaunmārupes sākumskolas peldbaseins. Romans Arzjancevs

Jaunmārupes sākumskolas peldbaseins

      Romans Arzjancevs

      LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

      PELDĒŠANAS KATEDRA

      PELDĒŠANAS TRENERA KVALIFIKĀCIJAS

      DIPLOMPROJEKTS

      (JAUNMĀRUPES SĀKUMSKOLAS

      PELDBASEINS)

      Darba vadītājs: Asoc. prof. Arvils Lielvārds

      Rīga, 2006

      © Romans Arzjancevs, 2017

      ISBN 978-5-4485-3130-9

      Grāmata izveidota intelektuālajā izdevniecības sistēmā Ridero

      Ievads

      Ūdens – dziednieks un cilvēka draugs, ja vien viņš prot peldēt, bet tas var būt viltīgs ienaidnieks, ja cilvēks neprot turēties virs ūdens. [20; 7]

      Jēdziens “peldēšana” nozīmē cilvēka spēju noturēties uz ūdens vai pārvietoties tajā. [3; 5]

      Peldot cilvēks pārvar lielu ūdens pretestību, pastāvīgi trenējot visas muskuļu grupas, radikāli veicinot dažādu stājas defektu novēršanu un atbrīvošanos no plakanās pēdas. Pastāvīga peldēšanās un peldēšana norūda organismu, veido noturīgu imunitāti ne vien pret saaukstēšanās slimībām, bet arī pret atsevišķām infekciju slimībām.

      Peldēšana ir dabisks ādas un muskuļu masāžas līdzeklis, tā attīra sviedru dziedzerus, tādējādi veicinot ādas elpošanas aktivizēšanos un spēcīgas asins pieplūšanas perifēriskajiem orgāniem.

      Piekopjot sporta peldēšanas stilus, tiek izpildītas kustības ar lielu amplitūdu, kurās piedalās lielas muskuļu grupas, un, kā jau tika atzīmēts, cilvēks saskaras ar ievērojamu ūdens pretestību. Tādējādi sistemātiska vingrinājumu izpildīšana ūdenī attīsta kustību koordināciju un precizitāti, lunkanību un spēku, sākumā nelielu attālumu pārvarēšana paātrinātā tempā, bet vēlāk atbilstoši sagatavotībai, pārvarot arī vidējās un garās distances, veicina ātruma un izturīguma attīstību. Kustību cikliskums, kas raksturīgs peldēšanai kā sporta veidam, ne vien harmoniski attīsta kustību aparātu, bet arī veido ritmisku dziļu elpošanu. [21; 4—6]

      Olimpiskajās spēlēs peldēšanā savus saimniekus atrod 26 zelta medaļas, un nereti šīs medaļas saņem 13—15 gadus veci peldētāji. Praktiskajai, atveseļojošajai, sporta peldēšanai ir milzīgi liela nozīme bērnu dzīvē. [18; 3]

      Peldēšanas nodarbības nostiprina bērna balsta un kustību aparātu, attīsta tādas fiziskās īpašības kā izturību, spēku, ātrumu, locītavu kustīgumu, kustību koordināciju. Tās arī īstajā laikā veido “muskuļu korseti”, veicinot labas stājas izstrādāšanu, kalpojot par profilaksi mugurkaula deformācijai, novērš uzbudināmību un nervozitāti. Bērni, kuri regulāri nodarbojas ar peldēšanu, ievērojami atšķiras no vienaudžiem, kuri nenodarbojas ar sportu: viņi ir lielāki augumā, viņiem ir augstāki lunkanības, spēka rādītāji, viņi mazāk slimo ar saaukstēšanās slimībām. [20; 6]

      Pirmie mēģinājumi iemācīt peldēt zīdaiņus tika izdarīti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Vieni no pirmajiem, kas sāka mācīt peldēt trīs nedēļas veco meitiņu, bija austrālijas treneri Klēra un Tims Timermaņi. Otro bērnu viņi sāka apmācīt vēl agrāk, pirmās nedēļas beigās pēc piedzimšanas. Sešu mēnešu vecumā viņu bērni patstāvīgi varēja noturēties uz ūdens 15—20 minūtes ilgi, viņi brīvi peldēja.

      Ar gadiem presē aizvien biežāk un biežāk parādījās ziņojumi par zīdaiņu peldētmācīšanu Japānā, ASV, Lielbritānijā, Holandē un citās zemēs. [17; 3]

      Visizplatītākie ir četri sporta peldēšanas veidi: krauls uz krūtīm un muguras, tauriņstils un brass. Peldēšanas apmācībā un treniņos tiek izmantoti dažādi vingrinājumi, kuri arī faktiski pieskaitāmi peldēšanas veidiem.

      Ķermeņa horizontālais stāvoklis un vienmērīgais ūdens spiediens uz tā virsmu atvieglo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, jo asins hidrostatiskais spiediens praktiski izzūd.

      Ūdenim ir liela siltumietilpība un siltuma vadītspēja, tāpēc cilvēka ķermenis ātrāk atdziest. Tas veicina norūdīšanos.

      Peldēšanas iedarbības plašais diapazons uz cilvēka organismu nosaka šī sporta veida nozīmi cilvēka vispārējā fiziskajā attīstībā, ķermeņa formas pilnveidošanā un veselības veicināšanā. Ārstniecības nolūkos peldēšanu izmanto sirds un asinsvadu, elpošanas, nervu sistēmas saslimšanas gadījumos, poliomielīta seku un mugurkaula deformāciju novēršanā.

      Peldēšana atšķirībā no daudziem citiem sporta veidiem pieejama no agras bērnības līdz sirmam vecumam.

      Kā mācību priekšmets peldēšana obligāta visās fiziskās kultūras mācību iestādēs. [3; 5—7]

      I. Jaunmārupes sākumskolas pētījums

      Skolas bāzes prakses adrese: Rīgas rajons, Mārupes pagasts, p.n. Jaunmārupe, Mazcenu alejā 4a, LV – 2116.

      Tālrunis: 7933594; direktore Iveta Tīmule: 7933628.

      Fakss: 7933599.

      E-pasts: [битая ссылка] [email protected]

      Jaunmārupes sākumskolas reģ. Nr. 2011902567.

      Mārupes pagasta padome 2004. gada 1. septembrī, Zinību dienā, kopā ar SIA “Kalnozols Celtniecība” svinīgi uzsāk šīs jaunās izglītības iestādes būvniecību Jaunmārupē.

      Patlaban Mārupes pagastā ir jau sešas izglītības iestādes, t. sk., viena vidusskola, divas pamatskolas, divas pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī mūzikas un mākslas skola. Tomēr pēdējas gados pagastā ir strauji pieaudzis iedzīvotāju, it īpaši jaunu ģimeņu skaits un esošās izglītības iestādes vairs nespēj apmierināt pieprasījumu – rindas bērnudārzos un faktiski tikpat lielas kā Rīgā, arī Mārupes vidusskola nevar uzņemt visus interesentus.

      Tādēļ jau 2002. gadā Mārupes pagasta padome pieņēma lēmumu, ka nepieciešama jauna izglītības iestāde Jaunmārupē, kurā varētu mācīties aptuveni 300 bērnudārza un sākumskolas audzēkņu. Skolā paredzēta arī mūsdienīga sporta zāle.

      Izglītības iestādes projektu izstrādājusi SIA “Skonto Būve”, bet konkursā par būvniecību uzvārēja SIA “Kalnozols Celtniecība”. Jaunās iestādes būvniecība izmaksās aptuveni 2,6 miljonus latu jeb 3,93 miljonus eiro (pēc Latvijas Bankas 30.08.2004. valūtas kursa). Ēka pilnībā tiks celta par pašvaldības līdzekļiem, un šim nolūkam Mārupes pagasta padome ņēmusi kredītu Valsts kasē uz 20 gadiem.

      Jaunā skola atradīsies vēsturiskā vietā – blakus vienai no vecākajām pagasta ēkām, kurā no 1910. gada līdz pat pagājušā gadsimta 70. gadiem darbojusies Mazcenu pamatskola. Patlaban šajā ēkā ierīkota bibliotēka.

      Skolas idēju izloloja ilggadējais Mārupes pagasta priekšsēdētājs Mārtiņš Bojars ar 2001. gada deputātu sasaukumu, Mārupes būvvaldes vadītāju Aidu Lismani un arhitektu Jāni Lībieti. Skolas būvniecību 2004. gada 1. septembrī svinīgī atklāja toreizēja Mārupes pagasta priekšsēdētāja Līga Kadiģe un izpilddirektors Normunds Orleāns, kurš 2005. gada martā kļūstot par Mārupes pagasta padomes priekšsēdētāju, rūpējas par turpmāko skolas būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

      No projekta izstrādes līdz pēdējai būvniecības dienai izglītības iestādes tapšanā piedalījās SIA “Skonto Būve” – biroja vadītājs Guntars Graudiņš, būvprojektu vadītājs Oskars Sūnaitis, arhitekte Inese Maurāne.

      Ēkas būvniecības gaitu vadīja SIA “Kalnozols Celtniecība” projektu vadītāji Oskars Lumpovs un Gunārs Jaunsleinis, koordinējot vienlaikus līdz pat 300 celtnieku darbu objektā.

      Būvuzrauga pienākums veica Anatolijs Latoškins, ar kuru Mārupes pagasta padomei izveidojusies laba sadarbība pēdējo gadu objektu būvniecības laikā.

      Lielu darbu skolas sagatavošanā mācību procesam veica Jaunmārupes sākumskolas