Trīs brāļi Montgomeriji – Bekets, Raiders un Ouens dzimtajā pilsētā atjauno kādu senu viesnīcu. Raiders ir neizprotamākais no viņiem – īgns, nesabiedrisks, tomēr spēj sagrozīt galvu ikvienai sievietei. Tikai ne Houpai Boumontai, Būnsboro viesnīcas vadītājai. Houpa ir izbijusi lielpilsētas viesnīcas menedžere, kura tagad novērtē mazpilsētas dzīves jaukumus. Šeit viņai ir viss, ko viņa vēlējusies. Viss, izņemot mīlestību. Viņas vienīgā saskare ar pretējā dzimuma pārstāvjiem ir nepārtrauktās sadursmes ar kaitinošo Raideru. Kādudien mazpilsētā negaidīti ierodas kāds vīrietis no Houpas pagātnes…
Springhilas skvēra tējnīca ir lielisks patvērums burzmas nogurdinātajiem. Tējnīcas sirds un dvēsele ir Lenija, kura priecājas par ikvienu, kurš iegriežas apēst gabaliņu kūkas. Karla atklāj, ka karsti mīlētais vīrs viņu ir aukstasinīgi krāpis daudzus gadus, un tagad, pēc vīra nāves, viņa ir palikusi tukšā. Karlai ir jāmeklē arī jauna dzīvesvieta, jo kopīgā māja vairs nepieder viņai… Dažkārt dzīve izspēlē tādas kārtis, ka caur asarām nav iespējams saskatīt risinājumu. Dramatiski tumši mākoņi aizsedz cerību sauli, un ir nepieciešams draudzīgs uzmundrinājums. Lenijas tējnīca ir tā vieta, kur rast atbalstu un noticēt, ka īsta mīlestība nav tikai pasakās…
Pēc dramatiskas šķiršanās Džuljeta Millere sapratusi, ka vīriešiem uzticēties nevar. Viņa iegādājas dzīvokli un sameklē sev dzīvokļa biedreni, ar kuru kopā vakaros iedzert kādu vīna glāzi un patenkot. Jautrās, pļāpīgās Džuljetas un maigās, klusās Flosas satikšanās kļūst par sākumu lielām dzīves pārmaiņām…
Reičela piedzīvo katastrofālu gadu. Negaidīti sarāvusi gan darba, gan romantiskās attiecības, viņa uzzina, ka ir zaudējusi arī savu krustmāti. Situāciju negaidīti atrisina Reičelai atstātais testaments. Bezrūpīgajai pilsētas baudītājai Reičelai ir novēlēts krustmātes īpašums “Četri ozoli”, kurā ietilpst arī suņu patversme un… viens sarkasma pilns lauku vetārsts. Ja jums vēl nav suņa, tad pēc šīs grāmatas izlasīšanas jums ir visas izredzes tikt pie četrkājainā drauga.
1901. gads Bākas līča tuvumā iet bojā kuģis. Izabella ir vienīgā, kura izglābjas no katastrofas. Dzīvojusi laulībā bez mīlestības, Izabella Vinterborna cīnās ar bēdām, no kurām, šķiet, nemūžam nespēs atkopties. 2011. gads Būdama viena un ar sāpju nomāktu sirdi, Libija Sleitere beidzot atgriezusies mājās pēc divdesmit Parīzē nodzīvotiem gadiem, īsti nezinādama, ko tur atradīs. Ir viens apsolījums, kuru viņa ir lauzusi, – nekad neatgriezties mājās. Mežonīgajā un vientulīgajā Austrālijas piekrastē Izabellai un Libijai nākas cīnīties ar pašu izdarīto izvēli un likteņa iedalītajām kārtīm…
Neradusi ne laimi, ne mīlestību, ne ģimenes piepildījumu savā nesen nodibinātajā laulībā, toties aci pret aci sastapusies ar ļaunprātību, Keitija iekāpj pirmajā autobusā, lai bēgtu no izmisuma un vardarbības. Nonākusi klusā, mierīgā mazpilsētiņā, viņa iekārtojas pieticīgā namiņā un sāk jaunu dzīvi. Atturīgā un mierīgā Keitija iedraudzējas ar pievilcīgo atraitni Aleksu. Pamazām viņu attiecības iegūst to dziļumu un pilnības apsolījumu, pēc kura Keitija ir tiekusies. Laime ir tik tuvu… Taču pagātnes bieds neatkāpjas… Dramatiski un spriedzes pilni notikumi gāžas pāri kā lavīna un ierauj abu dzīves tumšā baiļu un neuzticēšanās virpulī. Pagātnes ēnu garie taustekļi ietiecas šķietami drošajā paradīzes nostūrī.