Kapteinis nu atraisa pirmo mezglu, un, lūk, saceļas tāds ceļa vējš, ka kuģis zibens ātrumā šaujas pa jūru projām. Jau otrā rītā princis ierauga savas līgavas pili un vēl laikā nokāpj krastā. Līgava vēl nav aizgājusi pie cita. Ķēniņdēls apprec princesi un paliek tur par valdnieku. Mūsu kapteinis brauc atpakaļ uz savu nopelnīto valsti. Brauc un domā: – Kam man tādas valsts vajaga, lai viņu ņem, kas grib – kas man nekait manā kuģī; bet apskatīties gan apskatīšos, kā viņi tur dzīvo. Kapteinis atbrauc pie vecā ķēniņa un saka: – Tavu dēlu es laikā aizvedu, bet viņa piesolīto valsti negribu, jo tik jauka dzīve nav nevienam ķēniņam kā man uz kuģa. Bet vecais ķēniņš negrib kapteini laist projām… Pasaku krājums "Trīs vēja mezgli" ir latviešu un cittautu garamantu apkopojums, kura gan liels, gan mazs atradīs sev tuvu varoni un motīvu. Pasakas par dzīvniekiem būs interesantas bērniem, bet sadzīves pasakas šķitīs noderīgas un gudras arī vecākiem. Spilgtākās pasakas rotā latviešu vecmeistara Riharda Zariņa ilustrācijas.
Šajā tehnoloģiju laikmetā, kurā valda datori, planšetes un viedtālruņi, bērni nereti pazaudē pašu svarīgāko ― iztēli. Viņi vairs neprot sapņot vaļā acīm un netic brīnumiem, pat apšauba tos. Mēs ļoti ceram, ka "Supergovs fantāziņi" palīdzēs bērniem un viņu mīļajiem vecākiem apjaust to, ka pasakas mīt mūsos un ka brīnumus savās dzīvēs radām mēs paši… Arvīds un Elīza Deģi
Notikumu centrā ir juriste un darbaholiķe Libija Morgana, kura pēkšņi zaudē darbu un ir spiesta sākt dzīvi no jauna – sākt tieši šajā brīdī! Mek-lējot izeju no negaidītās situācijas, Libija gan neatrod to, ko bija meklē-jusi. Tā vietā viņa iemācās baudīt dzīvi visā dabiskumā, sāk mīlēt sevi un atrod kādu, ar ko dalīties savā jauniegūtajā laimē un sen lolotā mīlestībā. Protams, pa ceļam uz savu laimi Libija pamanās izglābt un sasildīt ne vienu vien mazo sirsniņu… Viena no šīm sirdīm, iespējams, piederēs arī Jums! Es pati zinu, ko nozīmē ilgāku laiku būt bez darba. Gadā, kad mums ar vīru piedzima meita, viņš, būdams celtniecības elektriķis, palika bez darba gandrīz deviņus mēnešus. Vīrs šo laiku izmantoja lietderīgi, apmeklējot kursus koledžā, kamēr es rūpējos par mūsu vecāko meitu un atradu simtiem veidu, kā ilgāk iztikt ar bezdarbnieka pabalstu. Vairumam no mums bijis kādā brīdī jātiek galā ar līdzīgām dzīves situācijām, un, lai gan tas nekad nav jautri, tās daudz ko iemāca. Ceru, ka Jums patiks iepazīt Libiju un to, kā viņa ierauga pasauli, skatoties uz to atvērtām acīm un atklājot draudzības un mīlestības jēgu. Tagad iekārtojieties ērtāk, pāršķiriet lapas un baudiet stāstu. Sāciet šajā brīdī! Sirsnībā, Debija Makombera
Tuvojoties tumšajam Veļu laikam, apgāds "Jumava" saviem mazajiem un arī lielajiem lasītājiem sagatavojis latviešu tautas teiku un pasaku izlasi "Raganas jāj mēnesi maitāt". Krājumā apkopotas zināmas un ne tik zināmas pasakas un teikas par burvjiem, pūķiem, vilkačiem, vadātajiem, veļiem, par lietuvēnu un raganām. Laikā, kad lielu popularitāti guvušas "Helovīnu" ballītes un dažādi svešzemju monstri, šī grāmata der kā labs atgādinājums tiem, kas par latviešu folkloras žanru teiku un pasaku daudzveidīgajiem tēliem ir aizmirsuši vai līdz šim nav ar tiem literatūrā saskārušies. Grāmata arī vizuāli piesaista ar interesantām, 20.–30. gadiem raksturīgām melnbaltām ilustrācijām. Reiz kādās mājās dzīvojusi ragana ar trim meitām. Vienu vakaru ragana sūtījusi savu vecāko meitu laukā skatīties, vai citas raganas jau nejājot mēnesi maitāt. Meita teikusi, teikdama: "Vēl nejāj!" Pa brītiņam sūtījusi vidējo meitu skatīties. Meita ienākusi : "Nē, vēl nejāj!" Pa brītiņam sūtījusi jaunako meitu. Tā ienakusi: "Nu sāk jāt!" Un tā tūliņ visas čētras griezušās ap slotām un murminājušas dažus vārdus; beidzot kāpušas jāteniski slotām mugurā un aizjājušas pa gaisu.....
“O stāsts” izraisīja vislielāko un pretrunīgāko skandālu modernās franču literatūras vēsturē. Tas tika aizliegts, pārdots slepus, apbrīnots un pelts. Šis erotiskais šedevrs ir viens no lasītākajiem darbiem, kopš tā izdošanas 1954. gadā. Daudzi uzskatīja, ka stāsta autors ir vīrietis, un savu īsto vārdu rakstnieca atklāja tikai četrdesmit gadus vēlāk. “O stāsts” ir izdots vairākkārt, un 1975. gadā tika uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu. 1979. gadā dāņu režisors Larss fon Trīrs, godinot “O stāstu”, uzņēma īsfilmu “Menthe – la bienheureuse”.
Fjelbakā uzaust jauna zvaigzne rakstniecībā – Kristians Tīdels. Viņa pārsteidzošais darbs un noslēpumainā personība jau sākotnēji ieinteresē daudzus, tomēr vislielāko uzmanību autors gūst brīdī, kad lasītāji uzzina – autors saņem draudu vēstules. Kādēļ gan kāds gribētu biedēt Kristianu? Kas ir šo vēstuļu autors? Un vēl šī mīklainā Magnusa Šelnera pazušana… Notikumi sāk uzņemt apgriezienus, un atklājas pārsteidzošas sakarības. Jau atkal meistarīgi savīti laikaposmi un dzīvesstāsti rada spraigu, intriģējošu sižetu, kas uzmanībai neļauj atslābt ne mirkli!
Romāna galvenais varonis ir Žoržs Diruā, kurš prot dzīvē lieliski tikt uz priekšu, izmantojot sievietes. Reljefi un dzīvi autors zīmē visas šīs Mīluļa draudzenes – prostitūtu Rašeli, sabiedrības dāmu Marela kundzi, reportiera sievu Madlenu Forestjē, avīzes izdevēja sievu Valtera kundzi un šefa meitu Sizannu, kuras visas palīdz viņam “taisīt” karjeru. “Ko tā vecā pūce atkal grib no manis?” viņš domāja. Varu saderēt, ka viņai nav nekā ko sacīt. Viņa tikai atkārtos, ka dievina mani. Tomēr jāpaskatās, kas tur būs. Viņa runā it kā par nopietnu lietu, par kādu lielu pakalpojumu, un varbūt tas ir tiesa. Bet pulksten četros nāks Klotilde. Vecā man jāizvada visvēlākais trijos. Velna milti! Kaut tikai viņas nesastaptos! Tīrais negals ar tiem sievišķiem!”
Kad Kejas kolēģis un dzīvokļa biedrs Bens paziņo, ka turpmāk dzīvos pie draugiem, Keja beidzot saprot, ka jau ilgi maldinājusi sevi ― Bens nekad nav izjutis pret viņu ko vairāk kā draudzīgu un viscaur platonisku pieķeršanos. Tomēr Keja nepadodas un turpina sekot savam mērķim ― pierādīt sev, savai ģimenei un savam priekšniekam, ka viņa ir sasodīti talantīga reklāmas tekstu sastādītāja.
"Kthulhu aicinājums" sarakstīts 1928. gadā, bet slavu guvis tikai pēc autora nāves. Šis stāsts ir iedvesmojis rakstniekus Stīvenu Kingu un Nīlu Geimenu, kino režisoru Giljermo del Toro, smagā metāla veterānus Metallica un Iron Maiden, daudzu populāru datorspēļu veidotājus, māksliniekus un citus izcilus dažādu kultūras jomu pārstāvjus. H. F. Lavkrafta mantojumā kopumā ir vairāk kā 100 stāsti, un viņa daiļrades ietekme uz nākamo paaudžu radošo jomu pārstāvjiem pielīdzināma viņa priekšgājēja Edgara Alana Po darbiem. Stāsts vēsta par nelaiķa Frānsisa Veilenda Tērstona atklāsmēm, pētot senu, slepenu un mistisku kultu. Pēc Tērstona nāves viņa dokumentos atrasti vairāku baisu, savā starpā neizskaidrojami saistītu notikumu apraksti, mīklainos apstākļos miruša semītu valodu pētnieka pieraksti un ārkārtīgi neparasts bareljefs, kurā attēloti zinātniekiem nezināmi hieroglifi un briesmoņa tēls, kādu varētu uzburt vien slims prāts… Stāsts mūs aiznes uz nomaļām pasaules vietām, kurās gadu tūkstošiem turpina pastāvēt slepenais, šaušalīgais Kthulhu kults.
Kad pazūd vairākas sešgadīgas meitenes, kas vēlāk tiek atrastas mirušas, Norvēģiju pāršalc vārdos neizsakāmas šausmas. Katrai meitenei ap kaklu atrasta zīmīte: “Es ceļoju viena”. Vai Norvēģiju apsēdis sērijveida slepkava? Kamēr iedzīvotājos aug panika, pie skandalozās lietas izmeklēšanas ķeras Holgers Munks ar savu specvienību. Bet vai viņam izdosies pierunāt izcilo izmeklētāju Mīu Krīgeri atgriezties komandā? Vai viņš spēs pārliecināt priekšnieku, ka personīgās dzīves traumu māktā izmeklētāja ir spējīga tikt galā ar šo darbu? Mīa izlemj vēl pēdējo reizi likt lietā savu īpašo talantu, lai apstādinātu mazo meiteņu slepkavu. “Es ceļoju viena” ir pirmā grāmata sērijā par Holgeru Munku un Mīu Krīgeri. Samuela Bjorka meistardarbs izdots 23 valstīs un kļuvis par starptautisku bestselleru, kas pielīdzināms Kamillas Lekbergas darbiem.